· L'étranger

***
..Debesis aizplūst starp mākoņiem kā krācēm piekaisīta, bezgalīga un dziļa upe - Visuma plašumos.
Viss tiek izdzēsts - katra doma; Kļūstu par tukšumu un spēju pārtapt par raudošu mākoni; slidenu akmeni kraujas malā; kļūt par Neko. Manis nav un es esmu visur; karsts parafīns. sveces striķītis liesmās. Tukšuma izgrauzta klints.
Pazīstams svešinieks aizplūst tumsā. Ar paunu mugurā. Bezbailīgs ceļinieks..
Liesma tālumā kā dvēseles acs zīlīte; zaigo un vilina likt to mierā. Balsis klusē un krīt ūdens. Kā lūgsnu karogi ābeles zaros. kā roka. norauj.! Un nozūd neviens nekur. Lapas. Rudens krīt un atnāk vakars, labvakar.
Pilnmēness prožektors spīd pār upes krastā izskalotiem ļaudīm. Dažādi kā oļi. Katrs ir katrs. Skan ģitāras un bungu rīboņas, tās izelpu viesuļvirpulī sajaucas kopā. Sajaucas balsis un valodas. "Arriva!". Emocijas un domas. Un jau gadsimtiem, nesteidzoties, visu novēro - vēstures sagrauzta pils. Tukšām vēja acīm. Vējš kā kolportieris, dvakojošs pēc rudens, klaiņo starp suņu rejām un iznēsā teritoriju čalas. Saulei paklanījušies vīnogu lauki; Izbārstīti rindās sirdspuksti. Jau rīts smīn - labs rīts, labrīt!