šodien it kā kaut kā priecīgāk. tomēr sociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā iegūts. un atzīme arī kā brīnums - 9. bet man gribās ļoti, daudz reiz ļoti vairāk raudāt. gribās piezvanīt mammītei, pastāstīt, pasmiet, papriecāties, novēlēt viņai jauku novakari. bet tas ir neiespējami. un šodien tik ļoti pietrūkst tādas ikdienišķas sarunas ar mammīti. un kā lai priecājas, ko?