kad pasaule apgriežas kājām gaisā.

un šajā visā ir kaut kas pozitīvs - uz pasaules ir sasodīti daudz cilvēku, uz kuriem es varu paļauties, kuriem rūp! un daļa pat tāda, par kuriem pat nenojautu. Paldies, mīļie, par to! tas ir tāds atbalsts. nenovērtējami. nekad nespēšu izteikt vārdos pateicību.
un vēl - patiesībā viss ir tik mazsvarīgs. nu, labi, gandrīz viss. nu tas, kas lielākoties nodarbina prātu ikdienas steigā. žēl, ka tas tiek iebāzts sejā tā ļoti pa smago. bet varbūt arī tā vajag.
katrā ziņā paļāvības skola. ticības skola.
un caur tām neskaitāmajām reizēm, kad gribās vienkārši kliegt, ir tik pat daudz reižu, kad gribās smaidīt un pateikties!
jā. paldies, par šo dienu, mirkli, par cilvēkiem, par ticību! paldies, Tēti, ka nekad nepamet!