kaut kāds nejauks noskaņojums. atkal plēš. tāpat kā toreiz Skaistkalnē. tāpat kā Madridē. gribās histēriski raudāt. plēš mani kaut kas iekšā. un liekas, visi ir gatavi pateikt, ka esmu nīdošs, egoistisks control freak. un tāda arī es esmu patiesībā. un vēl man ir nosliece uz nesmaidīšanu, nepriecāšanos. vienkāršu eksistenci, gaidot, kas nu vēl varētu notikt tālāk. liekas, visi sagaida to, ka es paturēšu sevī sāpes, paturēšu sevī visu, varbūt tad es būšu pietiekama.
kaut kā dīvaini šķiet, ka mēs sakām, ka paturēt sevī nav labi, bet līdz ko ir runa par kaut ko negatīvu, vai man dieniņ, galvenais ir savākt sevi. paturēt sevī. tas ir pats galvenais. nekam citam nav nozīmes.
eh. un man gribās raudāt. liekas, nevienu nesatikšu šonedēļ. un jau pirmdien sākas semestris. tā netīk. gribās mieru. bet tur mani sagaida party animal gaisotne. atkal nosodījums no cilvēkiem. viscaur. vienmēr.
jā. tagad kāds gudri pateiktu - nu tad dari tā, lai Tevi nenosoda. bet, sasodīts, kā lai tad es dzīvoju! varbūt vienkārši eksistēt. jā, tad var arī eksistēt tā, lai Tevi nenosoda. vai arī - nepievērs citiem uzmanību. bez maz vai ignorē. bet kā lai to izdara, ja cilvēks tomēr ir svarīgāks par iznākumu, ja man interesē citu viedoklis...
un vispār, visi tik ļoti rāvās mājās. bet es labprāt būtu braukusi tālāk. kaut kur. jā, mani mājās gaidīja māmiņa. arī ōme, noteikti. bet kas vēl? jā, draugi, es ticu, ka arī viņi. es patiesi tam vēlos noticēt. bet iekšā ir tāda tukšuma sajūta. un tā taču pat nav neviena vaina. ja nu vienīgi manis pašas, ka nespēju novērtēt to, kas man ir. tās mazās lietas. bet tas nemaina faktu, ka tas tukšums ir.
he. un es varu citiem gudri atbildēt, ka pacietība ir tikums, ka nāks viss, kas mums ir vajadzīgs, īstajā laikā, ka vajag priecāties par tiem mazajiem sīkumiem, ka, ja cilvēks neizrāda neko, tas nenozīmē, ka viņš nemīl. bet vai es tam maz pati noticu?
varbūt vienkārši vajag sākt ar uzspēlētām prieka un pārsteiguma emōcijām, lai būtu jaukāka un jautrāka. panesamāka. gan sev, gan citiem.
vienīgi, vai tā nebūtu melošana?
vai varbūt vienkārši ir jāpārtrauc domāt un jāturpina svinēt izlikšanos.
vispār prieks, ka pārējiem ir.

Mūzika neviena nav, tik tūkstotis apkārt...