Līdz 3iem augšā nebiju, bet nezin kāpēc, bet tieši vakarnakt bija tāda dīvaina sajūta, ka kaut kādi ne pārāk labi spēki ir apkārt. Izslēdzot gaismu tā nepārāk forši palika. Bet Tētis sargā un palīdz, tāpēc ātri vien sanāca aizmigt un pēc tam jau, kā man tētis mēdza agrāk teikt, man blakus varētu lielgabalu šaut un es nepamostos.

Bet nu, kā jau Katrīna rakstīja, Tu zini, ar ko par to jārunā.. un, ja galīgi traki - šķiet, ka vienīgais, ko varētu iedomāties spējam palīdzēt ir kādas baznīcas autoritātes vai kas tāds..

mjā. atceries arī, ko teica?