jā. šīsdienas sajūtas vienkārši ir fantastiski mainīgas. es nezinu. varbūt man mazāk tām būtu jāpievērš uzmanība, jo tās bieži taču mēdz visu sačakarēt un sajūtas jau ir tikai mirkļa impulss. bet nu jā. atkal mani varat uzskatīt par totālu frīku. es pati apzinos, ka šobrīd varu ar visu sirdi dziedāt līdzi radioheadam I'm a creep, I'm a weirdo. eh. es nez. man vienkārši ļoti salikās, ka man vajadzētu šonakt palikt mājās.
es patiešām negribu, lai sajūtas un emocijas atkal visu sačakarē, bet reizēm man šķiet, ka ir jārīkojas tā, kā Tev tai brīdī liekas, ka vajag darīt. lai arī tas pēc visām tām normām, kas ir pieņemtas sabiedrībā, ir pilnīgi un galīgi frīkaini un var radīt citos cilvēkos kaut kādas negatīvas emōcijas. vienīgi man kaitina, ka cilvēki melo, lai es tā kā justos labāk. besī. es patiesi gribētu dzirdēt patiesību. tā, protams, būtu sāpīgāka un ne tik rožaina, bet patiesība.
āj. mazāk laikam man vajadzētu domāt. un vajadzētu sākt pildīt tos savus mazos sapnīšus. un laikam būtu jāsāk rakstīt kāda dienasgrāmatas veida klade, kur es varētu izteikt visas savas emocijas, nesāpinot citus, jo citādi nekur jau tā īsti nevar rakstīt to, ko jūti pilnībā, jo cilvēki to uztvertu pilnīgi trakāk un citādāk. varētu pat teikt savādāk. bail teikt to visu, jo cilvēki jau nav pieraduši pie patiesības. arī es ne.

Mūzika klusums