eksāmenlaika žēlabas.

es laikam esmu pārāk emocionāla, bļin.
jā. un, ja tā debilā valsts neko šajā sakarā nedarīs, es laikam kādu nošaušu. [jā. nu es izklausos diezgan agresīvi noskaņota, bet tomēr. man arī drīkst būt jūtas, vai ne? :D ] un man vienalga, ka mums nav naudas un blā blā blā. ziniet, man arī nav. bet tas, šķiet, nevienam tā kā diži neinteresē. tāpēc man gluži paliek vienalga, kur tā neizsakāmi nožēlojamā iestādīte, ko tēlaini mēdz dēvēt par valsti, dabūs naudu, protams, neapzogot tos, kuriem tāpat viņas nav. [bļin. es nemēdzu aizrauties ar šīs lietas iztirzāšanu.]
āj. man vienkārši nāk dusma. jā. tas laikam būs pareizais vārds. dusma. un tā kā esmu šodien pārāk emocionāla, manī ir neizsakāma vēlme raudāt. [hā. it kā tas līdzētu. it kā tas kaut ko mainītu.]
jā. bet es šodien biju arī laba pilsone, lai arī cik tā valsts būtu draņķīga. :D pat nr. no galvas zināju [ jap. that`s me!]

Mūzika trouble