man ir bail.
tieši tā. man ir bail iet gulēt. vai vispār no nakts šajā istabā. man reāli ir bail no tiem gariņiem un negariņiem vai smadzeņu iztēles augļiem un neaugļiem. [es labprātāk gribētu nosliekties uz tiem iztēles augļiem un neaugļiem, jo vismaz tas mani nevarētu traumēt] un jā. es zinu, ka šobrīd izklausos šīzīgāk nekā parasti. but last night... mjā.
vai tas ir normāli nakts vidū dzirdēt balsi(zema vīriešu), kas ar Tevi runā angliski (wtf! es visu varētu saprast, bet kāpēc angliski), sajust visādas dīvainības un dzirdēt kaut kādas skaņas (tādām te nevajadzētu būt toč)? ak, mīļo cibas biedriņ, saki, ka tas ir normāli, citādi ar mani ir cauri. vai arī es vienkārši jūku prātā.
un ko man iesākt ar šo nakti? un nākamo?
bž..un nemaz nesmejies! man patiešām ir bail!
nē. nu es saprastu, ja pirms tam būtu kādu šaušalīgu filmu skatījusies, bet the big bang theory nav nekas šausmīgāks par bīnu dienas vidū.
esmu izmisumā. patiesā.