vakar noskatījos daļu the Guardian. nezinu, kā vērtēt to filmu. nē, es neraudāju. aizdomājos gan.
sākumā bija tā sajūta - es jūtos tik vientuļa, pažēlojiet mani kāds un blā blā blā. bet pēcāk, lasot vecās smskas, sapratu, ka, pirmkārt, pati tādu sevi esmu izveidojusi, padarījusi, otrkārt, esmu nenormālākais egoists. un vispār jāmainās!
ar apņemšanās pilnu garu aizdedzinu pirmo svecīti. vēl trīs ir priekšā. jāsaņemās!