pēdējie domu graudi | mani trakie biedrīši | kalendārs | reiz sensenos laikos |
neinteresantā lietas būtība. - 14. Oktobris 2010
|
14. Oktobris 2010
|
|
|||||
sēžu LLU bibl. savā ziņā dīvaini tā. bet esmu apņēmusies mainīt kaut ko. un sākšu to ar to, ka darīšu to, kas man šeit, t.i. Jelgavā, patiesi būtu jādara, lai arī neredzu šobrīd sevi ekonomikā kā nozarē. man tik ļoti sirdī rada prieciņu tā dziedāšana kopā ar savējiem, ņemšanās pa baltās mājas virtuvi, palīdzot taisīt ēst un mazgāt traukus. mani iepriecina doma, ka varētu palīdzēt ar bērnu Misēm šeit - iet un ar bērniem dziedāt, pamācīt viņus. iepriecina tas. prieka stariņš manā visnotaļ pelēki nomācošajā dienā? varbūt. bet jāmēģina atrast arī visur citur prieku. arī tajā ekonomikas studēšanā, kas ir, nu, kā lai to pasaka, maigi sakot, manuprāt, pilnīgākā līdzekļu izšķiešana. es nemaksātu. jā. un vēl visu šo padarīšanu jeb dzīvi Jelgavā vēl pelēki nomācošāku padara fakts, ka te nav neviena cilvēka, kas pazītu manu sirdi. kristaps? nu sen kā nav. nekad jau tā īsti arī nav bijis. pat nav neviena, kam uzticēties. vispār nesaprotu, kāpēc vēl joprojām mēģinu cilvēkiem uzticēties. šodien arī - sīkums it kā, bet tomēr - pamodos 10.05. un ieraugot to, pār manām lūpām nāca vārds, ar kuru diži nelepojos. nogulēju 2 lekciōnes. meitenes nepamodināja. kāpēc? nu es tak esot nospiedusi savu modinātāju, turklāt es jau neesot teikusi, lai pamodina. sasodīts! dusma nedaudz. bet atkal no otras puses- viņas ir tikai sveši cilvēki manā dzīvē, ar kuriem, tā nu ir sagadījies, dzīvoju/šu pāris gadus kopā. un viss. ar laiku viena otru aizmirsīsim. nav jau tas viņu pienākums. tātad - nav ko te dusmot. un vispār laukā ir skaists rudens! un pat lietus to nespēj sabojāt. tas pat piederas. sen nav klīsts apkārt šitādā laikā. varētu aiziet līdz Valdekai. bet gribās ausīs kādu skaņu. un pārnēsājamās mūzikas kastes man nav. varbūt vienīgi man uznāks vēlme izbaudīt rudeni pilnībā - ar visu tā skaņu. gan apkārt, gan sirdī. labi. ķeršos klāt beidzot pie darāmā - Liepājas [kā republikas pilsētas] attīstība. p.s. dzelzs vilks vakar nebija dzelzs vilks. kaut kas pietrūka. daudziem. man vakar tā bija māsa. [cik ierasts vārds. dīvaini - māsas biolōģiski man nekad nav bijis, bet tā viņa ir cilvēks, kas zina par mani visvairāk. ] *! nāk virsū raudiens. bet bibl. taču es neraudāšu! |
pēdējie domu graudi | mani trakie biedrīši | kalendārs | reiz sensenos laikos |