smieklīgi. tikko ievēlos kojās - šajā pretīgajā un nekārtīgajā istabā, kuru nevaram savākt, jo tie strādnieki nav visu vēl pabeiguši un nav zināms, kad šie nāks un pabeigs. bet ne par to ir stāsts. tātad. tagad vairs nav labi - Justs mani atceras, viņš zina manu vārdu [žēl. vairs nevar dziedāt dziesmiņu
katru reiz no jauna
Justu Antons nāk
vēlas manu vārdu
ļoti uzzināt.]
un tad viņš vēl teica, ka daudz laba par mani ir dzirdējis - un man radās jaut - kas šitā melo, ko? un kurš vispār par mani runā ar viņu. wtf!
jā. un vispār manī iekšā ir nemiers. tik daudzi cilvēki apkārt skumst. tik daudzos iekšā plosās kaut kas nezināms, kaut kas, kas pušu plēš.