neinteresantā lietas būtība. - 1. Augusts 2010
1. Augusts 2010
1.8.10 23:42
es vairs nekad nekad nekad nebraukšu uz tāda veida pasākumiem. nekad! es laikam kļūstu veca, bet piedzerties arī var kaut kur lētāk. un man laikam vairāk vai mazāk patīk tomēr mūzika ar kaut kādu kvalitāti, nevis kaut kādi pagrīdes muļķi, kuri uzskata sevi par cienīgiem kāpt uz stage un saukties par mūziķi, un es, protams, atvainojos, ja kāds šobrīd tiek šaušalīgi aizvainots, bet, manuprāt, tur retais vispār zināja, ko nozīmē mūzikas instruments un ka mūzika arī valoda, ar ko ļoti daudz var izteikt, bet, ja tā ir kaut kas vienkārši samočīts kopā, lai tik skan vairāk troksnis, to nevar nosaukt pat par mūziciņu. man mūzika ir kaut kas stipri vien vairāk. kaut kas, kuras laikā var aizvērt acis un uzgleznot sev skatu. nevis tikai industrializācijas mēslus, kas rādās tā ārprāta labākajos kadros. vienu vārdu sakot - nebija vērts.
un man tagad būtu jāatbild uz vēstuli, kur prasīts, vai viss kārtībā. nu kā lai es to zinu, mīlīši. cik man zināms, viss kārtībā ir atkarīgs no 2 cilvēkiem. un vispār esmu varen liela muļķe, jo vienkārši esmu pieradusi dzīvot viena, rūpēties tikai par sevīm, reizēm atceroties, ka der arī kādam citam palīdzēt. bet caurmērā es nemāku rēķināties ar citiem. es nemāku visu dienu veltīt vienam cilvēkam. un jā. tā es varētu atrast n-tos attaisnojumus savai rīcībai. tikai vienīgais tāds īsais un patiesais būtu - man vienkārši negribējās. negribējās un viss. un es vēl esmu pietiekami jauna, lai varētu darīt to, ko man gribās reizēm. nu vismaz pasākumos, kuri, pēc manām domām, ir totāls sviests un ir absolūti nevajadzīgi sabiedrībai. ā, jā. vienīgais pozitīvais, ko guvu no tā visa pasākuma bija teksts no krišnaīta - reliģija bez filosofijas nav iespējama, gluži tāpat kā filosofija bez reliģijas. reliģija bez filosofijas ir fanātisms. vienīgi žēl, ka neatceros, kas ir filosofija bez reliģijas - atceros tikai, ka saiet sviestā. jā. tas arī viss. atgriežamies pie "viss kārtībā" un manas attaisnojumu meklēšanas. tātad. vispār man liekas, ka viņam pašam būtu jāatbild uz šo jaut., jo reāli no manas puses kā vienmēr būs vēsums, kamēr vien es nespēšu atvērties. bez sazin cik ilgs laiks paies... bet nejautājiet, kāpēc es nevaru atvērties. tas nav izskaidrojams lōģiski, jo arī es ar lōģiskumu rīcībā izcelties laikam gan nevarēšu.
un jā. man nāk miegs. es iešu gulēt.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend