pēdējie domu graudi | mani trakie biedrīši | kalendārs | reiz sensenos laikos |
neinteresantā lietas būtība. - 19. Jūlijs 2010
|
19. Jūlijs 2010
|
|
|||||
+ sōu. izlēmu darīt tā - kamēr man pēdējā true blood sērija lejupielādējas manā kompī [jā, es zinu, ka esmu zaglīga], lai nepazustu tas pozitīvais un feinais, un vispār visnotaļ fantastiskais, kas sanācies pēdējo dienu laikā, uzrakstīšu to visu. bēt nu vispār jāatzīst pozitīvi, pozitīvi. sākot jau ar stopēšanu ceturtdienas rītā. nu smuki tam čalim līdz Grobiņai skanēja metallica mašīnā! tālākais kurzemes rallija rīkotājs [jāttzīst gan, ka es viņam tā īsti nepiekritu par cilvēku nīdēšanu utt., bet es jau atrados viņa mašīnā un viņš bija tāds diezgan padusmīgs radījums, līdz ar to savu viedokli es ar lielām mocībām paturēju sevī. jā, zinu - brīnumi izrādās arī notiek! [gigglē]] līdz Vecpils pagriezienam. un tad Andis! Andis! [otrais Andis bija ar citādāku izteiksmi nekā pirmais] izrādās mammas kaut kāds draudziņš ōr vāt [viņi ar mammu esot baisos brīnumus darījuši, kad mamma izšķīrās un mēs ar brāli bijām mazi]. tīk smieklīgi! un tas skatiens, uzzinot, kas es esmu. un tad vēl tā piensaimniecība. un jā. izkāpšana rīga, saprotot, ka smirdi pēc govīm un laukā ir sasodīti karsts [nu kāpēc nav pārnēsājamās kondiškas], un vēl ir jānonāk līdz Salacgrīvai... bet tālākais bmx LV izlases treneris [salacgrīvā gan skrandas mācēja pat nosaukt viņa vārdu uzvārdu, bet es viņu nezināju. sōrī, kārtējā dārgā LV slavenība, ko es nezinu!], kurš brauca uz Valmieru, un būtu tikai lōģiski, ja mūs izmestu ārā pie viadukta, kur mēs nonāktu uz a1. bet nē! viņš uzbrauc uz tā viadukta, un mums jau visiem ir skaidrs, ka tālāk jābrauc ir līdz tuvākajam derošajam pagriezienam, jo no viadukta nogriezties ir visai grūti. līdz ar to šis mūs vedīšot līdz pagriezienam uz Limbažiem. mums jau labi - tuvāk mērķim. bēt tad viņš to palaiž garām [neticu, ka tas bija tik sasodīti nejauši. nu kāmōn, Tu tomēr zini savas apkārtnes ceļus.] un mūs aizved līdz pat Salacgrīvai. nāis! un tā mēs ļoti ātri esam nonākušas Salacgrīvā. ierašanās festivāla teritōrijā pati par sevi ir tāda, nu kā lai saka, interesanta, šī vārda tiešajā nozīmē, nevis, kā es to tik bieži mēdzu izmantot. varbūt šeit arī derētu vārds savdabīga. sasodīti daudz presīšu un mēs laikam esam ieradušās agrāk kā citas dāmas. smieklīgi. telts celšana. iešana iepirkties. un tad pirmā atrakcija - māšeles svārki pārtop par kleitiņu, man plecā griežas zemeņsomiņas rokturi un mēs iekšā ienesam sev nesaudz dzērienu un ēdienu. [gigglē] un tad jau pirmā satikšānās ar skrandām. jā. tās meitenes. nu tādas. kā vēlāk izrādās, es tai bariņā būšu vecākā. un tā arī pirmo reizi mūžā arī jutīšos. bet par to vēlāk. nedaudz zemāk. jā. tātad tālāk šai dienā seko pelde jūrā [ja to var nosaukt par peldi. tai brīdī es tik ļoti vēlējos savu Liepājas pludmali - bez akmeņiem, bez aļģēm un paliek dziļāks!]. aizbēgšana. no kā? - no visiem. ar māsu jūrmalā. man patīk šī diena! beigas. rīts sākas ar ķīniešskatu. nu kāpēc man jābūt tik sasodīti aizpampušai! nu nekas. jāiet uz jūru ātrāk nekā iet mazie stafferi. ar cerību, ka ķīnietis manī pazudīs - bet nekā. nu nekas! pirmais rīta darbiņs [ par darbu to nosaukt grūti, jo mums ir jāaizvelk viena miskaste katram uz kādu noteiktu vietu]. un tad jau gaidītie krekliņi. brīdis backstage, liekot puķu podus un sastellējot vienu lampu. nu vājprātīgie darbi! [gigglē] un tad jau seko shiftu uzzināšana. esmu H3 - main gates. pirmā maiņa 21.00. līdz tam - kādas 7 stundas "dari, ko gribi" laika. so - lets go to sea! paceļam dzirdam sakām "man vajag pāris brīvprātīgos" - "skaties, kam ir aproces, un sauc". bet mēs esam tik ātras, ka nozūdam ļoti ātri pludmales smiltīs. :D māsai Annai pirmā maiņa. pilnīgs haoss! uzzinām beidzot, kas kam ir jādara. viņi paliek strādāt. es - uz veikalu - kaut kas taču ir jāiesāk, jo vēl ir daudz daudz laika. Annai shifts iet nevis stundu, bet divas. stūlbi. bet ir atbraukuši pārējie - jāiet satikt viņi! beidzot man būs savas čības! [ak, jā. es atkal izdarīju savu tradīciju - saplēsu kurpes kaut kur ārpus mājām] esmu atpakaļ telšu pilsētiņā. Annai beidzies shifts. ejam uz cēsu alus skatuvi. mūsējie jau ir tur - gin riots, cik atceros ir jurčika sarakstā ar augstu novērtējumu. tālāk? kas tālāk? alise joste. skaisti. un man pirmais shifts. nav jau grūti raustīt aprocītes. kāds pasaka, pa stipru raustu, kādam vajag, lai pasmaidu, kāds vienkārši parunā, kāds paflirtē. daudz biļešcilvēku, kas jāsūta uz check in, daudz ar dzērieniem, kas jāatstāj laukā, daudz smēķētāju, kuru cigaretes ir jānodzēš pirms došanās iekšā. un muguras sāpes! fāk, kā sāp! bet apsargi ir sakarīgi. beidzot tieku prom. satieku māsu - pārējie dodas gulēt - Artai rītā Rīgā izlaidums. ko mēs? gūstam positive emotions, no tā, kas ir dzirdams uz tele2 stage + pēcāk uz radio swh skatuves esošie satelīti. fantastiski! labas emocijas. un neliels nogurums. jāiet gulēt. beigas. atkal esmu ķīnietis. bet šoreiz ne tikai! arī panda. izlēciens no telts pēc īsās ziņas -sapulce. tālākā plastmasas atkritumu vākšana kādu stundu. un pēc tam? duša. es vairs nespēju izturēt to ķipšanu un netīros matus. man vairs nav žēl tā lata. izklausās jau princesīgi, bet es patiešām neciešu netīrus matus! :D veikals. un dublis numur divi seriālā "ienesam paiku un alkō iekš festivāla teritōrijas". Annai piesienas, līdz ar to mums nākas iet turpat mežiņā izdzert 1.5l sidra. hā! bet mēs jau to nedarām - izdzeram nedaudz. un pudele nonāk manā rīcībā. pie mana sāna. zem krekliņa. zem dvieļa. gan jau neredzēs. bet roka gan debili jātur. nekas. šito somiņu rādam. un jāiet pie vīrieša - apsarga. tas mani nevar aptaustīt. tieku cauri. iekšā baisā smieklu vētra. bet nu esam iekšā. aši aši. maiņa. eh - neviena nav. tātad - izklaidējamies! paraudziņi + smieklīgas princešfrizurās pie garnier meitenēm, bi`ok jogurtiņu dzeršana. 2x [gigglē] labi paēdām. zz fotō. un tad, pavisam nejauši - 100 baltas dvēseles. skaisti. jau atkal. klīšana apkārt. ā. jā. pirmajā dienā mēs vēl bijām pie radi vidi pats kaut kurā brīdī. tas tāds iestarpinājums. visu kas garām dzirdamais. Annai tuvojas shifts. jau vakars tuvojas. šodien pirmo reizi satiekam skrandas. un manī nav nekāda nožēla, ka tik vēlu. nav nekā pret viņām, bet arī par ne. tāda nu es esmu. domāju aiziet pastāvēt un paraustīt aproces. bet nē! tai brīdī man tas nav lemts, acīmredzot. jāiet mainīt gružkastēs maisus. fuj, cik pretīgi! un tad vēl kaut kur pazūd lietuviešu meitenes. līdz ar to pie pēdējām mēs paliekam četri - tas pārītis, es un vēl Jānis, garais. jā. garais Jānis, kā vēlāk uzzināju, no Mazsalacas ir viens no cilvēkiem, kas vēl šodien liekas bija vērts iepazīt. Ieva teica, ka viņā esot kaut kas līdzīgs man, kad mēs stāstījām, ka viņš katru gadu nosoloties, ka to vairs nedarīšot, un atkal dara. smieklīgi. bet turpinot par tālāko. tātad. pēcāk es devos raustīt aproces. ilgi raustīju. bet gribējās arī kaut ko darīt, ne tikai neko nedarīt. un mazais twitter puika jebšu brālītis! vājprāts. otrais cilvēks kuru ir prieks, ka satiku! viņš taču man atdeva griežņu māsu jebšu scissor sisters plakātu ar parakstiem. lielum lielais pāldies viņam! jā. un riekstiņu ēšana stāvot pie vārtiem. tās ir tās lietas, kas padara to visu īpašāku. un tad garā Jāņa teksts, ka varam iet prom. un paldies no apsargiem - tas ir tas, kas liek prieciņam acīs mirdzēt. pēcāk jau viss tas trakums ap muse. nezinu - lai es teiktu, ka šis pasākums ir bijis pozitīvs, man arī viņi nebūtu bijuši vajadfzīgi. bet vienalga pozitīvi. vienīgi viss tas muse koncerts lika domāt, ka tā ir viena liela masu psiholōģiskā iespaidošana, pakļaušana vai kaut kā tamlīdzīgi. un vēl tas, ka jaunieši muse vecās dziesmas nezina. smiekli nāca tajā brīdī. bet tā jau ōkā. skaisti. bet ar šo visa diena nebeidzās. devāmies uz telšu pilsēteli, jo tur bija runāts tikties un doties peldēties. bet. pēc sēdējiena ar skrandām un vēl tur pāris mazgadīgajiem čalīšiem uzzinājām, ka twitter puika ir izmests no čalīšu telts, jo redziet twitter puika ir gribējis ēst, kamēr šamie gulējuši, bet tā taču esot viņa [ mistera saldumiņa] telts. cik pretīgi! tā nu twitter puika gulēja pie mums. 2h. jo bija auksti. varēja gan mūs modināt un kratīt, lai ceļamies. gan jau kaut ko būtu sadomājuši par to siltumu, jo viņam vnk nebija guļammaisa. jā. pēc visa tā pasēdējiena devāmies ar māšeli pastaigāt pa apkārtni. nonācām līdz teltij, kur grēviņš mūziku lika. pilnīgs vājprāts. bet mums brīnumainā kārtā patikās. bet drīz vien jau gājām čučēties. tās arī ir šīs te dienas beigas. svētdienas rīts. twitter puika iedeva maisus un cimdus un mēs ar māšeli aizgājām uz labo pusi pie tele2 stage novākt visus plastmasus, par ko vēlāk garais Jānis mūs par psihām nosauca. [gigglē] katrā ziņā līdz sapulcei jau savu bijām padarījušas, aši novācām telti. atvadījāmies no savējiem, un veiksmīgā kārtā līdz Rīgai nonācām. un vēl pavisam veiksmīgākā ar čali, kurš ar mums pa russki, bet mēs latviski ar viņu līdz pat durvīm. feini! vienīgi man tāds kā aizcietējums neliels bija - laikam alko dzert, ar alko padzerties tādā karstumā diži labi nav [gigglē] bet vispār jau pozitīvas emocijas. dēļ cilvēkiem, notikumiem. visa tā kopā, nevis kā atsevišķa. viss, laikam tā īsumā (: |
pēdējie domu graudi | mani trakie biedrīši | kalendārs | reiz sensenos laikos |