Sēžu istabā. un beidzot man ir iedvesma!
vispār jau jā. fonteins vairs nav fonteins - tagad tas ir tikai kārtējais klubiņš. nezinu. varbūt esmu pārāk veca un vairs nemāku ballēties. bet varbūt vienkārši tā nebija diena, lai ballētos - pārāk daudz meiteņu īsās kleitiņās/svārciņos/šortiņos uz papēžiem, kuras nevar noiet taisni. bet tā jau vakars vienalga bija jauks, lai arī sapratu, ka arī pludmale ir piedrazota ar kaut kādu telti ar draņķīgu mūziku, līdz ar to arī tur vairs nevar aizbēgt. nāis. bet tik un tā arī Liepājā vēl joprojām ir jauki.
jā. bet es vēl joprojām alkstu miera. fāk - es laikam točna esmu veca palikusi! tīk labi palikusi ir atmiņā aizbēgšana uz Jelgavu...neviens Tev acīs nebāžās ar dzimšansdienas svinēšanu [ ja nu vienīgi pāris īsās ziņas un zvani]. skaisti! turklāt, jā, tāds miers. un patiesībā arī pāris feini cilvēki apkārt. un jā. vispār man fascinē. visādi cilvēki - citi ar Tevi sazinās tikai labākā drauga dēļ [es vismaz vēl joprojām savā paranojā tā sliecos domāt], citi varbūt patiešām vēlas. bet patiesībā kāpēc gan mani tas uztrauc? lai jau viņi domā, ko grib, dara, ko grib. tas taču man netraucē baudīt dzīvi!
bļē. kuru es te mēģinu apmānīt! teikumi, kas sākas/beidzas ar bet who cares/ a man pohuj/ man vienalga utt. patiesībā vien parāda to, ka tas patiešām nav vienaldzīgi. un arī viss, kas man tik bieži ir vienalga, patiesībā droši vien man it nemaz nav tik ļoti vienaldzīgs. bet šis lai paliek mans mazais noslēpumiņš!