es te sēžu un pārrakstu kladi. sestdienā! vispār ir plāns visu izpildīt, lai nākamnedēļ nebūtu jāpilda. bet tā jau es parasti nedaru! no no no! jelgava mani nejauki ietekmē. bet varbūt vienkārši es mēģinu sevi nodarbināt, lai man te nav jādomā. es vispār sevi neizprotu. bet kuru gan tas interesē? labāk vienmēr smaidīt. arī brīžos, kad gribās vienkārši sākt raudāt vai vienkārši sevi nogalināt dēļ tās idiōtiskās rīcību sistēmas, ko mēdzu piekopt.
vispār kāpēc cilvēki mēdz rīkoties pavisam dīvaini, apkaunojot sevi? sāpinot sevi?
jā. godīgi sakot, es vēl joprojām turpinu sevi nogalināt.
ūn. pavisam jā - jābeidz dzīvot tais tālajās atmiņās un jādzīvo te un tagad! [cik bieži gan es to neesmu teikusi citiem kā gudrais padomdevējs - kā man tīk sevi par tādu uzskatīt -, bet visu laiku es pati ar to nespēju tikt galā]
jā. un vispār. man pietrūkst ūdenspīpes. jā.