man gribās ēst. vēders raujas čokurā. bet laikam ir laiks iet gulēt, lai rītā no rīta spētu piecelties, sataisīties un 11os iet un mēģināt tās izlaidumdziesmas.
godīgi - man patiesi sāk riebt visi šie pasākumi. bet tas laikam dēļ tā, ka man viss samērā ir vienalga. kaut kā vairs neko negribas. pat uz māmiņas jautājumu par to, ko vēlos izlaidumā+dzimšansdienā, vienīgais, ko spēju pateikt, bija mieru. man patiešām būtu vajadzīgs miers. nu vismaz iekšējs. bet to jau viņi nemaz man nevar uzdāvināt, tāpēc būs vien jāsamierinās ar portatīvo.
bļin. es patiesi gribu ēst.