reizēm šķiet, ka nav jau jēgas. nav jēgas cilvēkiem kaut ko feinu taisīt. nav jēgas pamest visu, kas Tavai turpmākajai dzīvei varētu būt svarīgs, attiekties no vieglas naudiņas, lai tikai varētu iepriecināt kādu. šķiet, tam visam vienkārši nav jēgas! bēt. tad uzrodas māšele,
( kura uz attiecīgu nīdēšanu, atbild visai sakarīgi. )

 un tad vēl Tu noskaties filmu, kas ir kopumā visai tizla. un neredzu jēgu viņai.
bet. toties tas viss komplektā pierāda, ka tomēr ir jēga. ir jēga plēsties cilvēku dēļ uz pusēm. kaut vai tikai lai ieraudzītu to prieku viņu acīs!

Kā pierast
Ja trīs reiz dienā pieviļ,
Tā vien liekas
Ka smejoties par mani gandrīz

Visi eņģeļi lido
Katrs kaut ko dzied.
Un man nav žēl
Lai Tie priecājas.

bļīn. es gribu sevi nogalināt. nu kā! kā var izvēlēties fizikā likt eksāmenu, ja to nemaz nevajadzēs? mūļķē! idiōtenē! so far, šis ir pats idiōtiskākais lēmums manā dzīvē. bet ne rīcība. rīcības ir bijušas vēl idiōtiskākas.
tāpēc - iedodiet kāds man kaut ko, ar ko nošauties būtu visai vienkārši.