pēdējie domu graudi | mani trakie biedrīši | kalendārs | reiz sensenos laikos |
neinteresantā lietas būtība. - 7. Maijs 2009
|
7. Maijs 2009
|
|
|||||
nu nav man balss. nav. bet ko darīt? vājprāts! es tūdaļ noticēšu domu spēkam. atliek tikai vien iedomāties, ka gribētos parunāties [ pagaidām gan tas attiecas tikai uz vienu cilvēku. toties ir noticies jau vairākas reizes.], un lūdzu - runājies. tas ir dīvaini. pārāk. turklāt vēl kādā dienā. this is not normal! Mūzika: klaviatūras klaboņa. |
|
|||||
atmiņu arhivētājs. tātad. es saņemos un, kamēr vēl kaut cik atceros, iearhivēšu savas atmiņas. norises laiks: 1.,2.,3. maijs norises vieta: Viļņa pasākuma nosaukums: Taizē jauniešu tikšanās. jāsāk jau laikam būtu ar to, ka arī iesildošais vakars, kurā bija ievietota arī Latvijas - Šveices spēle, kura starpcitu bija skaista. šausmīga bļaušana pļavenē. jā. Annas dāvanas taisīšana. vispār aizraujošs bariņš tur bija. ā. un vēl tie Naura mati! tik iztaisnoti. tik blondi! [ un šeit es domāju rīcības blondumu!] nu gluži kā tai reklāmā - "sa-rauj! sa-rauj!" [ļaunie smiekliņi.] bet ne jau par iesildošo es gribu atcerēties[ kaut gan arī tas bija jauks]. Taizē. protams, iebraucām Viļņā un pat paguvām maldīties. [ un šeit es nedaudz (labi. diezgan.) biju dusmīga uz māsu. nu kā var braukt ar tādu mazu karti! āj. un vispār māsa biški kaitināja visu Viļņu. bet tas laikam, ka pārāk daudz bija Vrubļevsku attieksmes blakām. vai arī es vienkārši esmu ļoti neciešama un neizturama.] bet tā jau jauks pasākums. man gan šķiet, ka tieši es neko diži kristīgu tur neieguvu. bet varbūt tikai tagad tā šķiet. jā. un Viļņa ir sasodīti skaista pilsēta. un vēl tur bija daudz smuku matu. [jā. ar vienu es pat runāju baigajā acu kontaktā. :D žēl, ka viņam bija tikai 16 :D] un tas poļu tulks - džambists arī nebija peļams. vienīgi viņš runāja krieviski. :D jā. un mana ģimenīte bija jaunie kristieši. un mamma bija tāda. nū. kā lai to pasaka. aizrāvusies ar vis kaut kādiem domu spēkiem. toties viņa daudz deva ēst. patiešām daudz. un ne jau negaršīgi - garšīgi. un mēs ar Ieviņu viņai daudz dziedājām :D nu patiesībā jau smuki bija. jā. un mēs audzējām bārdu. garu jo garu. sākot ar to, ka no draudzes līdz centram gājām spēlējot un dziedot kā svētceļojumā. un tad vēl prezentācijas blats. jā. un tur tie cilāki tādi feini. nāk vienkārši klāt. kā tas lietuviešu čalītis no ielu mūzikas dienas. vienkārši nāk klāt un runā. āj. patiesībā man tagad miegs nāk. un domas arī vairs kaut kā nenesās. vienīgi tur es daudz nevalodās runāju. patiesi. bet tā jau gadās. :D viss. turpināšu rīt. eju. |
pēdējie domu graudi | mani trakie biedrīši | kalendārs | reiz sensenos laikos |