debesis nav šodien lillā. žēl. tik ļoti šodien gribētos, lai tās ir lillā.
jap jap jap.
un vēl man Ļoļiks šodien jāpasveicina no viņa lielā drauga [es tak acīs paskatīties nevarēšu. smiešos visu laiku. bāc. Ļoļiks. kā kaut ko tādu var izdomāt un vēl pateikt man - MAN!un tad jūs brīnaties, ka es daudz ko zinu. nu bet kā es varu nezināt, ja visu paši pastāstiet! vai tad es prasīju, lai pasaka Ļoļika iesauku - nee. bet zinu. un es nezinu, patiesi nezinu, vai man patiešām tas būtu jāzin.].
un vēl man nāk virsū tās sentimentālās atmiņas. bāc!
jā. un vēl es beidzot gribētu ar topošo arhitektu kādreiz parunāt. jā, okēj. es saprotu. es jau biju tā maita- ne viņš. nū bēt. man jau vēl joprojām interesē kā viņam iet. es laikam esmu pārāk runātīga un draudzīga.vai man mainīties? bet es jau nespēšu.
tāpēc man atliek vien cerēt, ka šamējie kādreiz arī mani sapratīs. un nepārpratīs.
bet lillā debesis gribētos.
un es esmu pārāk bāla. bet uz to pašnāvnieku kasti arī netīk iet. laikam būšu vienīgais bālais radījums žetōnvakarā. jeijē! [ un man vēljoprojām ir manāmas tās debilās svētceļojuma maiku paliekas uz muguras. jeijē!]
bet vispār. [vai es kādam jau esmu to teikusi?] patīk bālums. ne slimīgs. bet tāds nōrmāls. tāpēc jau arī pirms Ziemassvētku ballēm un citiem pasākumiem nelienu tai kastē. tad, kad saulīte atnāk, tad arī esmu nedaudz ne tik slimīgi bāla.
eh. ja būtu es blondīne, saprastu - albīns paliek albīns. bet es neesmu. šim, tāpat kā daudzajām citām lietām neredzu izskaidrojumu...
jā. dažkārt šķiet, ka esmu adoptēta. nopietni. es neiederos šai ģimenē. cita vērtību skala, cita domāšana.
un, ak, jā! mamma vakar mani sasmīdināja. teica - es ar mammu[ respektīvi manu ōmi] eam tik atšķirīgi cilvēki. un uz to, ka es teicu, ka mums ir tāpatās, viņa atbildēja ar noliegumu. respektīvi, viņa vēlējās man ieskaidrot, ka mēs domājam vienādi. [šis mani smīdina] ja mēs domātu vienādi, man nepārtraukti nevajadzētu strīdēties par ikdienišķiem sīkumiem. bet nū. vienā ziņā mēs esam līdzīgas - mēs abas atšķiramies no savām mammām. :)
ak, vai es jau teicu, ka gribu lillā debesis? lillā debesis, nākat nu šurpām. [ mani vēl joprojām ik pa brīdim apmeklē mans mazais bērnības sapnis par debesīm nedabiskās krāsās. nu tādās lillīgās. pārdabiskās. vakara debesis. tādas, kuras vēsta par ko. bet vēl neesmu izpratusi. un sapņu grāmatas ir štrunti, ka es jums saku. it sevišķi, ja runa iet par manām pārdabiski lillīgajām debesīm]
bet parastas lillā debesis un vasara vispār šobrīd būtu pats labākais. protams, arī debesu asaras iederētos.