vakar, ieraugot savu klasesbiedreni, kuras uzvilktais paššūtais mētelis (ja tā to vispār var nosaukt. drīzāk tas ir kāds apmetnis vai smtg like that) man ļoti atgādināja cūkkārpu, alakazam!(vai kā tur bij) un to trako skolotāju ar melnajiem matiem, secināju, ka dažiem cilvēkiem ar stila izjūtu ir kā ir.
es parasti esmu diezgan toleranta šajā ziņa - man ir pilnīgi vienalga kā Tu, mīļais draugs, ģērbies -, bet nu sōrī! tas jau ir "man absolūti nav stila izjūtas" kalngals.
ok. es pati ģērbjos reizēm ļoti savādi, bet nu šis man radīja traumu.

man pašai ir jāmainās.
un esmu atsākusi klausīties kukurūzu. vēl manā lielajā plejlistē ir ielauzies perfektais aplis un tūls. no sistēmas gan tikai biškītis. vai tas par kaut ko liecina?!
ir nepārvarama vēlme sakārtot istabu. nu tā - pa visam kārtīgi, visus štruntus ārā izmest. vai es kļūstu par vecmeitu, koa?!
un vispār jābeidz būt aprobežotai.