Ziemassvētki.
hmm...
mana neorģinalitāte ir neizmērojama. jā! arī man īsti godīgi sakot tā riktīgā Ziemssvētku sajūta nebija. varbūt nedaudz pēc tās Mises katedrālē. bet nē. man laikam ir Ziemassvētkos nepieciešama viena Mise, kas ir pārpildīta ar cilvēkiem nejēgām - nu tāda, kurā visi muļķīgie ieraduma tradīciju savervētie cilvēki aiziet uz Misi un uz Tevi blenž tā it kā Tu būtu kāds citplanētietis vai tērētais, jo zini, kas kurā brīdī jādara. bet pēctam jābūt feinajai Misei. ir nu gan man tie noteiktumi...
ā. un vēl man ļoti besī ārā tas debilais uzskats, ar kuru man nāksies sadzīvot visu savu mūžu un saviem bērniem ( it īpaši meitai), ja man vispār tādi kādreiz būs, kaut gan šobrīd to ļoti apšaubu, iemācīt jau no dzimšanas.
patiesībā. gribās raudāt.
nepatīk man šogad Ziemassvētki. tādi eglīšmantiņ un atpirkšanās svētki vien ir. bļin cilvēki! ir taču ekonōmiskā krīze! varbūt atcerēsimies, ko mēs vispār šais svētkos svinam? kāpēc nepietiek ar vienkāršu no sirds izrunāšanos, samīļošanos un novēlējumu izteikšanu?
eh. es jau atkal nepareizi domāju, droši vien.
katrā ziņā paldies tiem vismaz, kuri no sirds!(: un tiem, kuri centās uzburt arī man Ziemassvētkus. žēl neizdevās. bet varbūt man Ziemassvētki būs kaut kad citad!?