šogad kaut kā pati nemazām par savu vārda dienu nemazām nedomāju.toties pārējie gan bija padomājuši (:
sākot jau ar manu ģimeni - pēc sava iekšējā pulksteņa teiktu, ka mani apsveica 3.dec. būtībā vienkārši tūdaļ pēc pusnaktes.
pēcāk visas mīļas esemeskas. tik ļoti mīļi! ja vien man būtu bijis kredīts, visiem atbildētu. bet nebija. tāpēc nevienam mīļajam paldies nesanāca pateikt. žēlīgi.
bet nu arī draugiem.lv tie pāris mīļie, kas arī man šo dienu gribēja padarīt jaukāku, panāca savu!
bet ar ceturtdienu, lōģiski, nekas nebeidzās! polīši gan bija piedomājuši! es tak to nemaz nebiju gaidījusi. ziniet, tajos brīžos, kad par Tevi tik ļoti atceras cilvēki, kurus vispār kopumā trīs reizes mūža esi saticis, bet tajā brīdī, kad apsveic, tikai divas, sirdī tāds dīvains siltums rodas. un tad vēl jauko draugu Beibē spilvens! tīk feins!
vispār. es taču nevaru. man šķiet, šī bija tik ļoti jauka vārda diena. nemācēšu teikt, vai pate labākā. bet nu viena no labākām toč! bet gribās jau teikt, ka labākā. (piemēram pagāšgad savā vē dē sēdēju pie Īviņiem, jo Ievai braucu dziesmas mācīt :D)
paldies!