neticami. tikko ir beigušās garākās brīvdienas līdz Ziemassvētkiem, bet man jau ir brīvdienu trūkums organismā. jupī! es atkal [ un tā jau kādu gadu noteikti] dzīvošu gaidot brīvdienas.
vispār es brīnos, ka kāds domā par mani tik labas domas. es tak esmu tik sasodīta maita - nemāku pat pateikt paldies reizēm. tik bieži uz visiem bļauju, braucījos virsū. nū īsta nīdule. bet viņi saka, ka es esot mīļa, jauka, nu i što, ka es tā reizēm pabļaustos.
eh. un šī diena ir vienkārši ģeniāla. vakaru varētu nosaukt par 17.gs. kultūras magnētisko viļņu starptautisko tirdzniecību.
un es daudz lamājos. jāatmet būs.

Wouldn't it be ironic to die in the living room?
bet ja nu es nomirstu rīt? nē nē. es drīkstu mirt tikai pirmdienā. un vēl es ļoti gribētu nomirt dzīvojamā istabā.
[ pozitīvisms staro no manīm aumaļām]

pie mums jau tas viss sākās 9.11. Valža tak bija piebraucis. žēl - nebija laika pat sasveicināties. bet citiem toties svētki tādi, ka karogi jāizkar [ hmm.kādēļ gan Rīgā pie katras mājas nav izkārts karogs, kad mūsu dārgais prezidenta kungs ir mājās?]. un vēl salūts vajadzīgs. jā jā jā - tas viss par godu mūsu valsts galvam.
ak, jā! skolā valsts svētki sākās jau ar svinīgo konkursu 6.11, kurā tad tika izvēlēti tie labākie valsts apsveicēji. skaisti jau bija. bet vai nav tā kā par ātru?
tālākās mūsu aktivitātes valsts svētku sakārā saistās ar 11.11 - Lāčplēša dienu [ nesaprotu, kāpēc gan tik daudzi domā, ka runa šeit patiesi ir par reālu persōnu Lāčplēsi. vai patiesi lielākajai daļai dārgās latviešu tautas ar vārdiem Brīvības cīņas, Bermonts, padzīšana, Rīga nekas neasociējas? nu ja. tādi jau mēs esam.]. žēl - šogad nevarēju piedalīties lāpu gājienā.
arī skolā visa šī nedēļa vienās svinīgša līnijās. teikšu - nedaudz apnicīgi.
tālākie valsts svētku pasākumi - 14.11 svinīgā aktīvo, labo un visādi citādi fōršo cilvēku (pārsvarā gan skolēnu) sumināšana. skaisti. daudz priekšnesumu. un totāla izlīšana pēctam.
17.11 - svinīgās pusdienas pie ōmes. garšīgi. kā jau vienmēr. vakara pasākums pie māšeles brāļa draudzenes, precīzāk un īsāk, Artiņas. jauki. šī diena vismaz tāds neoficiāls pasākums.
toties 18.11 - mūsu valsts 90 dzimšanas diena [nezinu gan vai tos 50 gadus būtu korekti skaitīt, bet lai jau]- dziesmas. daudz. aukstums. vakara koncerts. uguņošana ar absolūti nejēdzīgu un nepiemērotu mūziku fōnā.
bet tā jau skaisti.
vienīgi. nebija tās svētku sajūtas. citus gadus, ziniet, bija!