sēžu pie savas visai novecojušās kastes un domāju - bāc! nāk tak miegs, vajag iet gulēt.
bet nē. es sēžu un brīnišķīgajā igauņu izgudrojumā mēģinu aizvietot to laiku, ko nepavadu kopā ar draugiem. kaitinoši.
un vēl mani kaitina nogurums. es nespēju tā vienkārši sēdēt un atpūsties. bet, ja es nekā nedaru, tad ar mani ir katastrofāli - piemērs varētu būt svētceļojums, kur es visu laiku tikai nīdēju un kritu visiem (arī sev) uz nervīšiem.
eh.
besīju sev.