solis pretī izaicinājumam

kā stundas vietā būt ceļā pusotru

uwa@inbox.lv — Fri, 13 Nov 2015 06:40:55 GMT

Vakar dikti laicīgi pabeidzu darbu, lai aizbrauktu ciemos pie draudzenes un viņas bēbīša. Izdomāju, ka ātrāk būs nevis no Pārdaugavas braukt ar tramvaju uz centru un tad uz Valdlaučiem, bet gan izsaukt taksi. Gribēju izsaukt caur Taxify, bet mistiskā kārtā telefonā bija pazudis internets (sasodītā Tele2!). Mēģināju vēl un vēlreiz līdz piezvanīju korporatīvajai takšu firmai, kas solīja mašīnu pēc 40 minūtēm… Pēc vairākiem mēģinājumiem izdevās sazvanīt māsu, kura man izsauca taksi (sasodīts - internets neiet, nevienas citas takšu firmas telefona numurs man telefonā nav saglabāts, nevienu citu numuru bez interneta nevaru atrast). Kamēr gaidīju, iegāju veikalā nopirkt kūku. Protams, arī Briedīšos nevar maksāt ar karti – sakasīju pēdējās monētas un nopirku dažas bulciņas. Taksis galu galā atbrauca, bet… taksists nezina, kur ir Valdlauči, nemaz nerunājot par Seb māju Valdlaučos, kas ir visprecīzākais un zināmākais orientieris. Kā nu māku, izskaidroju, šis mēģina saprast un atrast. Tā arī nesapratu – viņš nezināja, kur tas ir, vai arī nesaprata, ko es viņam latviski saku. Kamēr māsa man nosauca precīzu adresi, kaut kā izkūlāmies cauri pilsētai. Pa vidu bija daži nepareizi pagriezieni, bet es beidzot, stundu vēlāk, nekā biju cerējusi, nonācu pie bankas, lai izņemtu naudu (ar karti taksī arī, protams, nevar maksāt). Un pie banomāta es vienkārši aizmirsu pin kodu – ievadīju vienreiz nepareizu un jau zināju, ka arī nākamā reize būs neveiksmīga. Draudzenei mājās ir zīdainis, nevis skaidra nauda, tāpēc pirmā doma, kas man ienāca prātā, bija zvanīt darba paziņai no bankas. «Čau, man tavā bankā norija karti, uz mani gaida taksis - vari man aizdot 15 eiro?» Ja viņas nebūtu darbā, nezinu, ko vēl es izdomātu, jo skaidras naudas man nebija, es biju galīgi ne savā rajonā un taksists gaidīja uz mani. Droši vien būtu ņēmis mani verdzībā. Kamēr es mēģināju izraut naudu no nekurienes, viņš bija atradis nākamo klientu un man vairs nebija spēka viņam paprasīt, lai aizved mani uz blakus māju, tāpēc pie bēbja ciemos aizgāju izlijusi.
Jauna karte būs pirmdien, zobārsts šodien.

uwa@inbox.lv — Fri, 12 Dec 2014 20:57:34 GMT

Bēres jau tā ir bēdīgs pasākums, bet jaunu cilvēku bēres ir jo īpaši bēdīgas.

uwa@inbox.lv — Wed, 10 Sep 2014 17:37:50 GMT

- vai, man netīras pēdas!
- ja vien tās būtu visas tavas problēmas...

uwa@inbox.lv — Tue, 19 Aug 2014 19:31:20 GMT

Drūma kā rudens diena

uwa@inbox.lv — Tue, 28 Jan 2014 18:43:03 GMT

Ja kāds man pasaka «neuztraucies» vai «neuzvelcies», es iekšēji uzsprāgstu.

uwa@inbox.lv — Thu, 05 Dec 2013 17:20:34 GMT

Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka zobārsts teiks, lai nesatraucos un ļauju gudrības zobam mierīgi augt. Viņa aukstasinīgais apgalvojuma jautājums 'rausim?' mani pārsteidza nesagatavotu un sāku raudāt. Man laipni ļāva paraudāt, kopā ar māsiņu nomierināja, iešpricēja, palaida uztaisīt rentgenu. Arī rentgena dāma mierināja, sakot, ka viņš ir vislabākais (it kā es pati to nezinātu - kad zvanīju pieteikties, prasīju, kurš ir vislabākais gudrības zobu jautājumos). Pēc tam jau viss mierīgi - vēl paraudāju, atvēru muti un pēc dažiem nepatīkamiem un spiedīgiem mirkļiem zobs bija ārā. Sašuva, lika pagulēt un ļāva iet mājās. Tici vai nē, līdzi man iedeva izrauto zobu. Skatos uz to un nesaprotu, kā zobs bija iedomājies iespiesties manā žoklī - tur pat pusei no tā nebūtu vietas.
Iedzeršu vēl vienu ibumetīnu.

uwa@inbox.lv — Sun, 01 Sep 2013 17:51:34 GMT

Izrādās, ka manī ir visai daudz agresijas, kas palēnām laužas ārā. Guži kā maza upīte, kas kļūst arvien straujāka. Es vēl nevaru saprast, kurš par to ir pārsteigtāks - es vai citi. Man pārāk ilgi ir izdevies radīt iespaidu, ka esmu pieklājīgs, jauks un mīlīgs susuriņš.

uwa@inbox.lv — Thu, 01 Aug 2013 03:59:43 GMT

1. augusts. kaut kā grūtsirdīgi.

uwa@inbox.lv — Tue, 23 Jul 2013 17:00:01 GMT

lūdzu, lūdzu, lūdzu, kaut mēs visai drīz atrastu brīnišķīgu dzīvokli.

uwa@inbox.lv — Sun, 21 Jul 2013 17:17:12 GMT

Pie laba pierod. Pēdējā atvaļinājuma diena ir dikti bēdīga. Nezinu pat, kā rīt piecelties, jo gulēšanas režīms pa šīm divām nedēļām ir pamatīgi izgājis no rāmjiem, turklāt pēdējās dienas guļu diendusu pa divarpus stundām.
Lai vai kā, atvaļinājums bija jauks, aizmirsu skatīties pulkstenī un neatbildēju uz telefona zvaniem, kas saistīti ar darbu (izņemot vienu).
Izlasīju trīs grāmatas un vēl vienu esmu iesākusi. Padzīvoju pie vecākiem, aizbaucām uz Tartu. Uzcepām šašliku. Nenopeldējos. Biju zooloģiskajā dārzā. Vienu dienu no rīta līdz vakaram taisīju ēst un šis tas sanāca diezgan labi. Divas dienas pilnībā nobumbulēju pa mājām. Sākām meklēt jaunu dzīvokli. Vēl šovakar jānopērk biļetes rudens atvaļinājumam.

uwa@inbox.lv — Wed, 17 Jul 2013 20:54:34 GMT

Pirms kāda laika (laikam jau pēc tam, kad vecmamma nomira) man ļoti sagribējās kaut kur aizbraukt kopā ar vecākiem un māsu. Tā, ka nevis tikai gribas, bet tā, ka vajag un viss. Un aizbraucām ar - uz Tartu. Bijām Ahhaa, izstaigājām vecpilsētu, gājām pāri tiltiem, uzkāpām vecpilsētas kalnā esošajā katedrālē, labi paēdām un vēl aizbraucām uz Munameģi.

uwa@inbox.lv — Wed, 10 Jul 2013 10:55:09 GMT

Ir jau forši mazpilsētā, bet kamiņiene, kura labdien vietā priecīgi izsaucas, ka esmu kļuvusi resnāka (to viņa dara katru reizi, kad mani ierauga), man ir apnikusi. Nav jau tā, ka manu resnumu varētu noslēpt, bet kaut kā nepatīkami.

uwa@inbox.lv — Sun, 09 Jun 2013 07:10:11 GMT

Vecmammas skapī atradu tiiik smuku zeķturi! OK, zeķu piestiprināmie knibuļi ir drusku novecojuši, bet pati mežģīne ir brīnumjauka.

uwa@inbox.lv — Wed, 22 May 2013 16:47:11 GMT

samaksāju par brillēm un sabēdājos. dikti sabēdājos. brilles ir vismaz par 1/3 dārgākas, nekā būtu gribējusi maksāt. un stikli vien ir dvreiz dārgāki par rāmi. eh.

uwa@inbox.lv — Sun, 05 May 2013 17:27:38 GMT

mammas loģika: ja vecmamma nav sadedzinājusi vectēta vēstules, tās var lasīt (dienasgrāmatas ir iznīcinātas).

uwa@inbox.lv — Sat, 04 May 2013 17:50:57 GMT

Nutā, vecmamma apglabāta.
3.11.1933.-28.04.2013.

uwa@inbox.lv — Wed, 01 May 2013 12:17:01 GMT

ārprāts, cik gan daudz ''noderīgu'' lietu cilvēks dzīves laikā var sakrāt.

uwa@inbox.lv — Sat, 20 Apr 2013 17:35:01 GMT

Cik jocīgi, ka slimnīcā tik ātri paiet laiks.

uwa@inbox.lv — Sat, 13 Apr 2013 12:26:35 GMT

vecums ir sasodīti nežēlīgs.

uwa@inbox.lv — Sun, 06 Jan 2013 18:39:30 GMT

Nu kāpēc man vajadzēja skatīties tos Medisonas apgabala tiltus! Esmu noraudājusies, acis sarkanas, balss aizsmakusi un deguns jēls.

uwa@inbox.lv — Mon, 31 Dec 2012 19:14:14 GMT

Priecīgi un laimīgi Jums, susuriņi!

uwa@inbox.lv — Sat, 01 Dec 2012 07:51:57 GMT

Uzsniga sniegs un prāts kļuva priecīgāks. Arī pirms tam bija diezgan priecīgs, bet tagad - tādā īsta svētku klātesamības sajūta. Drīz, drīz. Viss ir gaišs un spožs.

Vakar sēdēju darbā un nestrādājās, jo šķita - pēdējā darbadiena pirms svētkiem. Un, nākot uz māju, pilsētas ugunis smuki atspīdēja upē.

uwa@inbox.lv — Mon, 03 Sep 2012 17:18:53 GMT

Šodien ierados Stradiņos 20 minūtes agrāk, lai paspētu izstāvēt rindu reģistratūrā. Skuju - paņēmu numuriņu, kurš rādīja 83, bet tobrīd pieņēma veiksminieku nr. 13. Tas man nešķiet īpaši normāli. Savu pieņemšanas laiku pie imunoloģes nokavēju par 40 minūtēm, bet viņa bija ļoti laipna un atsaucīga. Iztincināja mani par visu iespējamo un tagad varu sākt vākt visas nepieciešamās analīzes, lai dodos uz atkārtotu randiņu.

uwa@inbox.lv — Fri, 31 Aug 2012 04:11:50 GMT

Jo agrāk es pieceļos, jo vairāk laika nepieciešams iziešanai no mājas; jo vēlāk - jo ātrāk.

uwa@inbox.lv — Thu, 23 Aug 2012 18:24:11 GMT

Šie skaistie, rāmie augusta vakari man atgādina laiku, kad tētis strādāja kaltē. Smaržo jauni graudi, acīs kņud putekļi un ir baiss nogurums. Un mēs tādi pusaizmiguši gaidām pēdējo kravu ar graudiem. Kad redzu kuļmašīnas, mana seja savelkas maigā smaidā.