urn:lj:klab.lv:atom1:uwa UWA UWA uwa@inbox.lv UWA 2015-11-13T06:45:19Z 2015-11-13T06:45:19Z urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1449337 2015-11-13T08:35:00 2015-11-13T08:35:00 2015-11-13T06:45:19Z 2015-11-13T06:45:19Z Vakar dikti laicīgi pabeidzu darbu, lai aizbrauktu ciemos pie draudzenes un viņas bēbīša. Izdomāju, ka ātrāk būs nevis no Pārdaugavas braukt ar tramvaju uz centru un tad uz Valdlaučiem, bet gan izsaukt taksi. Gribēju izsaukt caur Taxify, bet mistiskā kārtā telefonā bija pazudis internets (sasodītā Tele2!). Mēģināju vēl un vēlreiz līdz piezvanīju korporatīvajai takšu firmai, kas solīja mašīnu pēc 40 minūtēm… Pēc vairākiem mēģinājumiem izdevās sazvanīt māsu, kura man izsauca taksi (sasodīts - internets neiet, nevienas citas takšu firmas telefona numurs man telefonā nav saglabāts, nevienu citu numuru bez interneta nevaru atrast). Kamēr gaidīju, iegāju veikalā nopirkt kūku. Protams, arī Briedīšos nevar maksāt ar karti – sakasīju pēdējās monētas un nopirku dažas bulciņas. Taksis galu galā atbrauca, bet… taksists nezina, kur ir Valdlauči, nemaz nerunājot par Seb māju Valdlaučos, kas ir visprecīzākais un zināmākais orientieris. Kā nu māku, izskaidroju, šis mēģina saprast un atrast. Tā arī nesapratu – viņš nezināja, kur tas ir, vai arī nesaprata, ko es viņam latviski saku. Kamēr māsa man nosauca precīzu adresi, kaut kā izkūlāmies cauri pilsētai. Pa vidu bija daži nepareizi pagriezieni, bet es beidzot, stundu vēlāk, nekā biju cerējusi, nonācu pie bankas, lai izņemtu naudu (ar karti taksī arī, protams, nevar maksāt). Un pie banomāta es vienkārši aizmirsu pin kodu – ievadīju vienreiz nepareizu un jau zināju, ka arī nākamā reize būs neveiksmīga. Draudzenei mājās ir zīdainis, nevis skaidra nauda, tāpēc pirmā doma, kas man ienāca prātā, bija zvanīt darba paziņai no bankas. «Čau, man tavā bankā norija karti, uz mani gaida taksis - vari man aizdot 15 eiro?» Ja viņas nebūtu darbā, nezinu, ko vēl es izdomātu, jo skaidras naudas man nebija, es biju galīgi ne savā rajonā un taksists gaidīja uz mani. Droši vien būtu ņēmis mani verdzībā. Kamēr es mēģināju izraut naudu no nekurienes, viņš bija atradis nākamo klientu un man vairs nebija spēka viņam paprasīt, lai aizved mani uz blakus māju, tāpēc pie bēbja ciemos aizgāju izlijusi.<br />Jauna karte būs pirmdien, zobārsts šodien. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1449077 2014-12-12T22:56:00 2014-12-12T22:56:00 2014-12-12T20:57:34Z 2014-12-12T20:57:34Z Bēres jau tā ir bēdīgs pasākums, bet jaunu cilvēku bēres ir jo īpaši bēdīgas. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1448729 2014-09-10T20:37:00 2014-09-10T20:37:00 2014-09-10T17:37:50Z 2014-09-10T17:37:50Z - vai, man netīras pēdas!<br />- ja vien tās būtu visas tavas problēmas... urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1448586 2014-08-19T22:30:00 2014-08-19T22:30:00 2014-08-19T19:31:20Z 2014-08-19T19:31:20Z Drūma kā rudens diena urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1448276 2014-01-28T20:41:00 2014-01-28T20:41:00 2014-01-28T18:47:29Z 2014-01-28T18:47:29Z Ja kāds man pasaka «neuztraucies» vai «neuzvelcies», es iekšēji uzsprāgstu. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1448098 2013-12-05T19:12:00 2013-12-05T19:12:00 2013-12-05T17:20:34Z 2013-12-05T17:20:34Z Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka zobārsts teiks, lai nesatraucos un ļauju gudrības zobam mierīgi augt. Viņa aukstasinīgais apgalvojuma jautājums 'rausim?' mani pārsteidza nesagatavotu un sāku raudāt. Man laipni ļāva paraudāt, kopā ar māsiņu nomierināja, iešpricēja, palaida uztaisīt rentgenu. Arī rentgena dāma mierināja, sakot, ka viņš ir vislabākais (it kā es pati to nezinātu - kad zvanīju pieteikties, prasīju, kurš ir vislabākais gudrības zobu jautājumos). Pēc tam jau viss mierīgi - vēl paraudāju, atvēru muti un pēc dažiem nepatīkamiem un spiedīgiem mirkļiem zobs bija ārā. Sašuva, lika pagulēt un ļāva iet mājās. Tici vai nē, līdzi man iedeva izrauto zobu. Skatos uz to un nesaprotu, kā zobs bija iedomājies iespiesties manā žoklī - tur pat pusei no tā nebūtu vietas.<br />Iedzeršu vēl vienu ibumetīnu. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1447739 2013-09-01T20:49:00 2013-09-01T20:49:00 2013-09-01T17:51:34Z 2013-09-01T17:51:34Z Izrādās, ka manī ir visai daudz agresijas, kas palēnām laužas ārā. Guži kā maza upīte, kas kļūst arvien straujāka. Es vēl nevaru saprast, kurš par to ir pārsteigtāks - es vai citi. Man pārāk ilgi ir izdevies radīt iespaidu, ka esmu pieklājīgs, jauks un mīlīgs susuriņš. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1447345 2013-08-01T06:59:00 2013-08-01T06:59:00 2013-08-01T03:59:43Z 2013-08-01T03:59:43Z 1. augusts. kaut kā grūtsirdīgi. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1447055 2013-07-23T19:59:00 2013-07-23T19:59:00 2013-07-23T17:00:01Z 2013-07-23T17:00:01Z lūdzu, lūdzu, lūdzu, kaut mēs visai drīz atrastu brīnišķīgu dzīvokli. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1446786 2013-07-21T20:10:00 2013-07-21T20:10:00 2013-07-21T17:17:12Z 2013-07-21T17:17:12Z Pie laba pierod. Pēdējā atvaļinājuma diena ir dikti bēdīga. Nezinu pat, kā rīt piecelties, jo gulēšanas režīms pa šīm divām nedēļām ir pamatīgi izgājis no rāmjiem, turklāt pēdējās dienas guļu diendusu pa divarpus stundām.<br />Lai vai kā, atvaļinājums bija jauks, aizmirsu skatīties pulkstenī un neatbildēju uz telefona zvaniem, kas saistīti ar darbu (izņemot vienu).<br />Izlasīju trīs grāmatas un vēl vienu esmu iesākusi. Padzīvoju pie vecākiem, aizbaucām uz Tartu. Uzcepām šašliku. Nenopeldējos. Biju zooloģiskajā dārzā. Vienu dienu no rīta līdz vakaram taisīju ēst un šis tas sanāca diezgan labi. Divas dienas pilnībā nobumbulēju pa mājām. Sākām meklēt jaunu dzīvokli. Vēl šovakar jānopērk biļetes rudens atvaļinājumam. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1446494 2013-07-17T23:50:00 2013-07-17T23:50:00 2013-07-17T20:54:34Z 2013-07-17T20:54:34Z Pirms kāda laika (laikam jau pēc tam, kad vecmamma nomira) man ļoti sagribējās kaut kur aizbraukt kopā ar vecākiem un māsu. Tā, ka nevis tikai gribas, bet tā, ka vajag un viss. Un aizbraucām ar - uz Tartu. Bijām Ahhaa, izstaigājām vecpilsētu, gājām pāri tiltiem, uzkāpām vecpilsētas kalnā esošajā katedrālē, labi paēdām un vēl aizbraucām uz Munameģi. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1446216 2013-07-10T13:53:00 2013-07-10T13:53:00 2013-07-10T10:55:09Z 2013-07-10T10:55:09Z Ir jau forši mazpilsētā, bet kamiņiene, kura labdien vietā priecīgi izsaucas, ka esmu kļuvusi resnāka (to viņa dara katru reizi, kad mani ierauga), man ir apnikusi. Nav jau tā, ka manu resnumu varētu noslēpt, bet kaut kā nepatīkami. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1445946 2013-06-09T10:08:00 2013-06-09T10:08:00 2013-06-09T07:10:11Z 2013-06-09T07:10:11Z Vecmammas skapī atradu tiiik smuku zeķturi! OK, zeķu piestiprināmie knibuļi ir drusku novecojuši, bet pati mežģīne ir brīnumjauka. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1445879 2013-05-22T19:45:00 2013-05-22T19:45:00 2013-05-22T16:47:11Z 2013-05-22T16:47:11Z samaksāju par brillēm un sabēdājos. dikti sabēdājos. brilles ir vismaz par 1/3 dārgākas, nekā būtu gribējusi maksāt. un stikli vien ir dvreiz dārgāki par rāmi. eh. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1445595 2013-05-05T20:26:00 2013-05-05T20:26:00 2013-05-05T17:27:38Z 2013-05-05T17:27:38Z mammas loģika: ja vecmamma nav sadedzinājusi vectēta vēstules, tās var lasīt (dienasgrāmatas ir iznīcinātas). urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1445148 2013-05-04T20:49:00 2013-05-04T20:49:00 2013-05-04T17:50:57Z 2013-05-04T17:50:57Z Nutā, vecmamma apglabāta. <br />3.11.1933.-28.04.2013. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1444934 2013-05-01T15:16:00 2013-05-01T15:16:00 2013-05-01T12:17:01Z 2013-05-01T12:17:01Z ārprāts, cik gan daudz ''noderīgu'' lietu cilvēks dzīves laikā var sakrāt. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1444637 2013-04-20T20:33:00 2013-04-20T20:33:00 2013-04-20T17:35:01Z 2013-04-20T17:35:01Z Cik jocīgi, ka slimnīcā tik ātri paiet laiks. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1444308 2013-04-13T15:26:00 2013-04-13T15:26:00 2013-04-13T12:26:35Z 2013-04-13T12:26:35Z vecums ir sasodīti nežēlīgs. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1443140 2013-01-06T20:38:00 2013-01-06T20:38:00 2013-01-06T18:39:30Z 2013-01-06T18:39:30Z Nu kāpēc man vajadzēja skatīties tos Medisonas apgabala tiltus! Esmu noraudājusies, acis sarkanas, balss aizsmakusi un deguns jēls. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1443006 2012-12-31T21:13:00 2012-12-31T21:13:00 2012-12-31T19:14:14Z 2012-12-31T19:14:14Z Priecīgi un laimīgi Jums, susuriņi! urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1442571 2012-12-01T09:49:00 2012-12-01T09:49:00 2012-12-01T07:51:57Z 2012-12-01T07:51:57Z Uzsniga sniegs un prāts kļuva priecīgāks. Arī pirms tam bija diezgan priecīgs, bet tagad - tādā īsta svētku klātesamības sajūta. Drīz, drīz. Viss ir gaišs un spožs.<br /><br />Vakar sēdēju darbā un nestrādājās, jo šķita - pēdējā darbadiena pirms svētkiem. Un, nākot uz māju, pilsētas ugunis smuki atspīdēja upē. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1442549 2012-09-03T20:16:00 2012-09-03T20:16:00 2012-09-03T17:18:53Z 2012-09-03T17:18:53Z Šodien ierados Stradiņos 20 minūtes agrāk, lai paspētu izstāvēt rindu reģistratūrā. Skuju - paņēmu numuriņu, kurš rādīja 83, bet tobrīd pieņēma veiksminieku nr. 13. Tas man nešķiet īpaši normāli. Savu pieņemšanas laiku pie imunoloģes nokavēju par 40 minūtēm, bet viņa bija ļoti laipna un atsaucīga. Iztincināja mani par visu iespējamo un tagad varu sākt vākt visas nepieciešamās analīzes, lai dodos uz atkārtotu randiņu. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1442148 2012-08-31T07:11:00 2012-08-31T07:11:00 2012-08-31T04:11:50Z 2012-08-31T04:11:50Z Jo agrāk es pieceļos, jo vairāk laika nepieciešams iziešanai no mājas; jo vēlāk - jo ātrāk. urn:lj:klab.lv:atom1:uwa:1441657 2012-08-23T21:23:00 2012-08-23T21:23:00 2012-08-23T18:24:11Z 2012-08-23T18:24:11Z Šie skaistie, rāmie augusta vakari man atgādina laiku, kad tētis strādāja kaltē. Smaržo jauni graudi, acīs kņud putekļi un ir baiss nogurums. Un mēs tādi pusaizmiguši gaidām pēdējo kravu ar graudiem. Kad redzu kuļmašīnas, mana seja savelkas maigā smaidā.