|
|
|
Maijs 3., 2011
08:59
Ja par apvainošanos dotu medaļas un maksātu naudu, es būtu miljonāre. Jāpārvelk silta sega pār galvu, lai noslēptu drebošo lūpu.
|
Aprīlis 28., 2011
09:31
Reizēm paklusēt ir daudz labāk nekā runāt.
|
Marts 30., 2011
07:49
Šonakt pamodos no tā, ka sāp kakla sāns - laikam kāds muskulis. Bēdīgākais ir tas, ka tā pat pamodos arī svētdienas naktī. Nav tā, ka baigi sāp, bet ir ļoti nepatīkami - smērējamie nelīdz, beigās kundziņš atnesa ibumetīnu un mana kunkstēšana pēc kāda laika pārgāja.
Nevaru saprast, kas pie vainas - pavasaris, vējš, spilvens vai grāmatas lasīšana gultā.
|
Marts 25., 2011
17:08
Nomirusi manas skolas direktore. Kaut kā dikti bēdīgi. Zināju, ka viņa ir slima, bet nedomāju, ka fakta uzzināšana mani tik ļoti iespaidos - nekāda sakara jau mums nebija, tik vien kā direktore. Lai gan laikam kaut ko mums arī mācīja pusgadu vai gadu. Bet tik un tā. Viņa bija jauna, tas laikam iespaido visvairāk.
|
Marts 11., 2011
23:43
Beidzot man ir garšvielu atvilktne!
|
Marts 10., 2011
21:22
Burvīgi, pirmdien tikšu pie brillēm, pat veseliem diviem pāriem. Otras bija par 15 latiem, vienkārši nevarēju neņemt:)
Un otrām ir tie paši krutie stikli, kas manām pusotru gadu vecajām brillēm, bet maksā krieni lētāk - nevis 30, bet desmit latus. Vai nu cenas tik ļoti ir mainījušās pa šo laiku vai arī mani toreiz pamatīgi apčakarēja.
Un vēl. Nevaru saprast, vai man šovakar wokā tik ļoti garšoja tāpēc, ka ārpus mājas pēdējā nedēļā esmu ēdusi visai draņķīgu ēdienu (Elīna, Tu joprojām neesi uzrakstījusi par Latburgera piedzīvojumu!:)), vai arī tur vienkārši ir lielisks ēdiens.
Pavisam burvīgi ir tas, ka kundziņš sagādāja manas visu laiku mīļākās smaržas, turklāt - lielo pudeli.
|
Marts 9., 2011
21:22
Es šodien sev uzdāvināju īpaši labu jušanos - nodevu asinis. Tik maz un tik daudz. Tikko noņēmu apsēju - dāma iedūra ideāli, ne zilums, ne sāp.
|
Marts 7., 2011
22:48
Un vēl par kundziņu. Viņš zina, kas ir labs. Ēd vakariņās eko-šmeko griķus un saka, ka ir baigi labie. Kā nu ne, gandrīz divas reizes dārgāki par parastajiem.
|
22:45
Par godu kundziņa pēdējai darba dienai esmu sacepusi piecas dažādas zortes mafinu.
|
Marts 4., 2011
18:54
Šodien es vispār no priekiem esmu pasista gaisā, bet vēl pēcpusdienā Otrajā elpā tiku pie četriem pāriem kurpju par Ls 7.50.
|
Marts 2., 2011
19:15
Un tad, kad tu ar sevi sarunā, ka paraudāsi mazliet vēlāk, pēc brīža jau vairs nekas ārā nenāk. Un spēj tik vien galvā šaut pūķus un domāt, ko un kā vajadzēja teikt.
|
Februāris 15., 2011
18:58
Man ir nevis ēšanas vai sapņu dienasgrāmata, bet gan cepšanās, dusmu un aizvainojuma.
|
Februāris 14., 2011
10:16
Ausīs un galvā visu laiku skan: dzīve ir pārāk īsa, lai darītu to, kas tev riebjas.
|
09:34
Cik labi ir pamosties, kad galvassāpes palikušas uz spilvena.
|
Janvāris 27., 2011
20:56
Nu bēdīgi. Atcerējos Bernātus, ikvakara dziedāšanas un ampelēšanās, rīta himnu, pēdējās dienas koncertu un vēl un vēl. Tā vien gribas uzrakstīt tā laika debatētājiem.
|
Janvāris 26., 2011
22:39
Ak, cik ļoti reizēm gribētos, lai ne man vienai šķistu, ka es tāda laba, gudra un vispār fantastiska.
|
Janvāris 24., 2011
12:52
Gribēju nopirkt smaržas internetā. Cenas jaukas, bet tikko kā es visiem pēc kārtas zvanīju, lai pārbaudītu, ka viņiem tiešām ir, izrādījās, ka tikai divos tās smaržas ir uz vietas, un ne jau lielais iepakojums, bet mazie. Kad jau sāku noformēt pasūtījumu, izrādījās, ka piegāde man maksās vēl piecīti, rezultātā cena ir tikai drusku lētāka nekā parastā veikalā. Iešu ka nu uz bodi.
|
Janvāris 19., 2011
20:39
Gribat zināt, kāpēc es šodien skaļā balsī raudāju?
Jutos slikti, pārgurusi atnācu mājās. Drošības pēc izmērīju temperatūru un pēc minūtēm desmit rādījās, ka man esmu sasilusi līdz 37.7. Kad uzzvanīju dakterei un viņa vairs nebija darbā, sāku pinkšķēt. Par visu - par to, ka es jau pirms mēneša izslimojos, ka bezjēgā dzeru vitamīnus, ka nezinu, kā sakoordinēšu darba lietas un vēl un vēl. Visvairāk jau par to, ka esmu mazais nabadziņš. Un tad, gluži kā jusdama, piezvanīja mamma un es sāku brēkt vēl vairāk. Kad biju maza, mamma par visu parūpējās - izsauca dakteri, pabaroja, par zālēm atgādināja, iedeva tīru un sausu naktskreklu. Paldies, mamm, tagad es to māku novērtēt.
Tā man iet.
|
Janvāris 13., 2011
10:32
Hm, cimda pazaudēšanu varētu uzskatīt par zīmi, ka pavasaris ir klāt?
|
Janvāris 11., 2011
15:20
Ir reizes, kad cilvēki liek sajusties pavisam dumjai. Vīpsnāšana un izteikumi 'jūs laikam par šo tēmu neko nezināt' liek justies briesmīgi. Galvenais, ka tad, kad jārunā ar tiešām lieliem cilvēkiem, viņi māk izturēties tā, ka nerodas ne mazākās aizdomas par nezināšanu.
|
|
|