|
|
|
Oktobris 28., 2010
22:39
Ak, cik ļoti gan riebjas savs tupums.
|
Oktobris 27., 2010
07:46
Pēdējās naktis kaut kā slikti guļu.
|
Oktobris 23., 2010
23:15
Pēc mana lūguma kundziņš norāda uz kļūdām blogā:
- Tad jau tu manu blodziņu neesi lasījis ilgi!
- Nu nē...
- Bet Lāci un Podu tu lasi katru dienu!
- Viņiem nav tādu kļūdu kā tev.
|
Oktobris 20., 2010
15:23
Notiek arī labas lietas - manas nozares cilvēks visai augstā amatā uzslavēja manu darbu, turklāt kāds cits atsūtīja rožu pušķi.
|
Oktobris 8., 2010
17:42
Esmu pārgurusi tik ļoti, ka tūdaļ sākšu raudāt.
|
Septembris 30., 2010
21:45
Es tik ļoti baidos izvēlēties. Lai gan katru dienu ir dažādas izvēles, tagad minstinos un nezinu - ko nu? Pēdējo reizi šāda sajūta bija, kad ar kundziņu sākām dzīvot kopā. Gribējās ļoti, un tikpat ļoti bija bail. Un tagad tas pats - ja nu neizdosies? Ja nu nekas nesanāk un nebūs, kur atpakaļ iet?
|
Septembris 29., 2010
21:40
Visur citur ir forši, bet mājās ir vislabāk.
|
Septembris 20., 2010
13:39
Kā es priecātos, ja nauda tērētos lēnāk.
|
Septembris 19., 2010
15:20
Ārprāts, cik grūti piezvanīt, lai izteiktu līdzjūtību. Saņēmos, noraudājos, bet dzīve rit tālāk.
|
Septembris 17., 2010
17:49
Pie visa, kas šodien noticis, sasitu smaržu pudelīti un nu virtuve ar Hugo Boss izmazgāta.
|
Septembris 16., 2010
22:29
Es esmu pārgurusi. Izpumpējusies. Labi jūtos vien vakarā, kad esmu mājās. Tā jau viss ir forši, bet tomēr nav.
Piedodiet, normālos paplašinātos teikumos vairs nemāku izteikties.
|
Septembris 15., 2010
11:03
gribu nošaut kolēģus, kuri uz darbu nāk slimi.
|
Septembris 14., 2010
22:27
Stāstu kundziņam, kā pie Elīnas ciemos gāju, bet neviena nebija mājās, un viņš, protams, nokomentēja: gan jau ka staigāji ap māju, stiepies uz pirkstgaliem - vai tik viņa nav pakritusi kautkur uz jumta? - un šņāc un šņāc.
|
Septembris 12., 2010
10:29
Vakar kundziņš man saka, lai eju viņam pretī uz darbu. Piedraudēju, ka tad vakariņas būs stundu vēlāk, un norunāju viņu sagaidīt ar siltu ēdienu. Un tad notika kas nesaprotams - viņš man zvana un kaut ko saka, es neko nesaprotu, ko no manis grib. Kā izrādās: aizmigu, nedzirdēju, ka viņš skaipā saka, ka nāk mājās, ne arī to, ka klauvējas pie durvīm.
|
Septembris 6., 2010
23:11
Dzeru tēju, zem segas lasu grāmatu. Pēkšņi zvana telefons - klasesbiedrs, ar kuru sarunāts ceturtdien satikties, lai ceptu un ēstu picas. Sajaucis dienas un ir klāt. Labi, ka bija pilna māja ar kūkām. Un vēl labāk - cilvēki, ar kuriem var satikties reizi gadā un nekas nemainās.
|
Septembris 4., 2010
22:10
esmu ņerrrga un dusmojos. iegāju vannā, nomierinājos.
|
Augusts 31., 2010
22:39
Tā jau es esmu visai jauks zaķītis, bet tajā pašā laikā es esmu īgņa, nevīža un visai neciešama.
|
22:17
Pavasarim un rudenim ir viena kopīga nelaime - tulznas no jaunām/kādu brīdi nenēsātām kurpēm.
|
Augusts 30., 2010
18:38
Kādu brīdi elektriskajai plītij nesildījās viens riņķis, protams, vislielākais un vajadzīgākais. Šorīt dzīvokļa saimniks piezvana, sarunā, ka paņems plīts virsmu un aizvedīs uz remontu. Situ plaukstiņas un priecājos. Bēda nr. 1. - varbūt būs jāgaida nedēļa. Atnākot mājās satikos ar bēdu nr. 2. - cepeškrāsns ir nolikta uz grīdas un baida mani.
|
Augusts 24., 2010
07:57
Gulēju un gaidīju, kad lietus pierims, bet laikam tas nenotiks un būs vien jāpeld.
|
|
|