|
|
|
Jūnijs 27., 2007
09:11
Kad agrāk vasaras vai vismaz daļu vasaras pavadīju Eglāju Savienībā, vienmēr zināju, kad ir Septiņu gulētāju diena. Un parasti jau tajā dienā ielija, tāpat kā šodien. Cik atceros, tas nozīmēja, ka līs nākmās septiņas dienas. Un tad, ja lija arī pēc nedēļas, tad vēl līs septiņas nedēļas. Un tieši tagad ir atkal tā sajūta, kas bija tad, kad pikti sēdējām pie loga un šķendējāmies, ka līst un nevar ārā zīmēt un taisīt māla figūriņas (bija liels, liels katls ar kaut ko, kas līdzīgs māliem – vismaz pēc krāsas). Bet tagad tā nevis šķendēšanās sajūta, bet gan tāds atmiņu prieks, ka tad bija forši. Un bija jau arī. Es tikai tagad stīvējos un vienmēr saku, ka nezinu, kad atkal aizbraukšu. Tagad A-mamma mani aicina uz cūku pupu vārīšanas pasākumu. Man šķiet, ka tomēr saņemšos, iekāpšu vilcienā un kādu vakaru aizbraukšu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
