|
|
|
Maijs 12., 2007
20:04
Kaķis pie mums nonāca neilgi pēc mana žetonvakara. Bija dikti auksts rīts un pie tēta darba bija pieklīdis kaķis. Nu parasts kaķis it kā. Tā kā ārā kādi mīnus divdesmit, dzīvnieku ielaida ēkā. Tur nu šis parādīja, ka ir gudrs, jo gulēja uz dokumentiem skapī un printeris arī bija iemīļota guļvieta. Kolēģi šo baroja ar kotletēm un apkopēja nesa kaķu barību. Tā kā ilgi šitā nevarēja turpināties, priekšniece teicās, ka nekas cits neatliek kā vest kaķi uz patversmi. Tētis kā kaķu mīlis atveda šo mājās. Mamma bija nikna, jo tobrīd mums bija trīs kaķi. Kaķis tika ignorēts, bet šis arī uzvedās visai rezervēti.
Nākamajā dienā kaķi vedām atpakaļ uz darbu. Kamēr tētis sildīja mašīnu un izkāpa ārā uzpīpēt, kaķis izbēga. Zem verandas atskanēja baigie bļāvieni un domājām, ka nu jau ar šito cauri ir, jo izskatījās pēc pilsētas kaķa un ārā bija vēl aukstāks. Visu dienu no kaķa nebija ne jausmas, bet tad, kad mamma nāca mājās, kaķis viņu sagaidīja ejot pretī pa ielu. Kaķi saucām par Kaķi, jo nebija zināms, vai viņš pie mums paliks. Palika. Un iemācīja citiem kaķiem iet kastītē, prasīties ārā un sēdēt uz loga un skatīties saullēktā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
