|
|
|
Janvāris 28., 2007
11:02
Kad biju sīkāka (diezgan), ar kaimiņpuiku bijām izdomājuši, cik forši būtu, ja sasnigtu līdz tam lielajam kokam, ko pagājusājā gadā nozāģēja. Un tad zem sniega viss notiktu, būtu izraktas alas kā smilškastē. Visa pasaule būtu sniegs un nekad nenokustu. Toreiz mums likās, ka tiešām tik daudz var būt tās baltās masas. Un šodien līdzīgas asociācijas raisās. Varētu aiziet un pastāstīt, bet viņš to droši vien neatcerās.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
