|
|
|
Decembris 5., 2013
19:12
Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka zobārsts teiks, lai nesatraucos un ļauju gudrības zobam mierīgi augt. Viņa aukstasinīgais apgalvojuma jautājums 'rausim?' mani pārsteidza nesagatavotu un sāku raudāt. Man laipni ļāva paraudāt, kopā ar māsiņu nomierināja, iešpricēja, palaida uztaisīt rentgenu. Arī rentgena dāma mierināja, sakot, ka viņš ir vislabākais (it kā es pati to nezinātu - kad zvanīju pieteikties, prasīju, kurš ir vislabākais gudrības zobu jautājumos). Pēc tam jau viss mierīgi - vēl paraudāju, atvēru muti un pēc dažiem nepatīkamiem un spiedīgiem mirkļiem zobs bija ārā. Sašuva, lika pagulēt un ļāva iet mājās. Tici vai nē, līdzi man iedeva izrauto zobu. Skatos uz to un nesaprotu, kā zobs bija iedomājies iespiesties manā žoklī - tur pat pusei no tā nebūtu vietas.
Iedzeršu vēl vienu ibumetīnu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |