|
|
|
Janvāris 19., 2011
20:39
Gribat zināt, kāpēc es šodien skaļā balsī raudāju?
Jutos slikti, pārgurusi atnācu mājās. Drošības pēc izmērīju temperatūru un pēc minūtēm desmit rādījās, ka man esmu sasilusi līdz 37.7. Kad uzzvanīju dakterei un viņa vairs nebija darbā, sāku pinkšķēt. Par visu - par to, ka es jau pirms mēneša izslimojos, ka bezjēgā dzeru vitamīnus, ka nezinu, kā sakoordinēšu darba lietas un vēl un vēl. Visvairāk jau par to, ka esmu mazais nabadziņš. Un tad, gluži kā jusdama, piezvanīja mamma un es sāku brēkt vēl vairāk. Kad biju maza, mamma par visu parūpējās - izsauca dakteri, pabaroja, par zālēm atgādināja, iedeva tīru un sausu naktskreklu. Paldies, mamm, tagad es to māku novērtēt.
Tā man iet.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |