|
|
|
Februāris 25., 2010
13:23
Jau kuro dienu ar stresu cīnos, rušinoties pa virtuvi. Drīz aptrūksies milti un cukurs. Un es kļūšu resna, resna.
|
18:55
Nepietiek ar to, ka pie zobārsta vīrietis pirms manis ik pa laikam iebļāvās un es biju nobijusies kā mazs bērns, izrādījās, ka kanāls ir vaļā un līdz ar to nepieciešams tīrīt un vēl nez ko darīt. Atceroties šausmas ar iekausušu kanālu, man jau acīs sariesās asaras. Biju tik izbijusies, ka māsiņa mani mierināja, sauca par bērniņu un teica, ka viss taču būs labi. Bija jau arī - nekas nesāpēja, bet tās briesmīgās gaidas mani piebeidza. Pēc tam man piezvanīja par it kā nebūtisku lietu, nekas tāds, un es paliku dusmīga par to, ka vieni cūkas ir vienlīdzīgāki par citiem, un sāku raudāt. Ne jau tik daudz par cūkām, bet no atslābuma, kas uznāca pēc saspringuma zobārsta krēslā. Tā vismaz gribētos domāt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |