|
Septembris 8., 2008
09:25 Dzirdot pērkonu, likās, ka kaut kas sprāgst, līdz ar to sapnis līdz modinātāja zvanam bija par karu un to, kā, lai bēgtu no briesmām, lienam uz dzīvokli pretējā mājā, jo tur neviens nedzīvo. Taču tas bija tikai pērkons.
|
11:45 Tā draudzēšanās tāda pavisam dīvaina. No sākuma tā mēdz uzliesmot kā ugunskurā ielieta degviela, taču, lai tā arī pēc kāda laika nenodzistu un turpinātu gruzdēt, ik pa laikam ugunskurs jāpačubina. Iespējams, ir vieglāk meklēt arvien jaunus ugunskurus, ko uzkurt, jo tas sākums jau baigi foršs – tāds liels un milzīgs, pie tā vienmēr silti. Par to, ka var apdedzināties tādā karstā ugunī, jau nav jādomā, jo, kamēr silti, tikmēr labi. Pēc tā uzliesmojuma jau īsti negribas piekurt uguni, jo tad nav laika vai gribēšanas. Tā nu cilvēki lidinās, meklējot jaunus draugus un paziņas, vecos atstājot un cerot, ka tie jau paši tiks galā un neaizmirsīs, pie tiem varēs aiziet un pasūdzēties. Skuju! Aizmirsīs tāpat kā tu pats.
|
19:18 Vakar atvedu īst biezpienu, olas, sviestu, gurķus, tomātus, ķiplokus, ābolus un piparmētru tēju. Tagad šķendējos, ka beigusies maize. To vien varētu ēst kā maizi ar sviestu. Protams, trekni un tā, bet gan jau labāk nekā margarīns.
|
19:34 Kur tie satelīttelevīzijas piedāvātāji, kuri piedāvā ietaupīt ls 200, dabūja man numuru? Man diemžēl nācās apbēdināt puisi, sakot, ka man nav ne jausmas, kāda veida telelevīziju skatos, un ka mans draugs, kurš to varētu zināt, neceļ svešus numurus.
|
21:45 Situācija sekojoša: ņemu ārā no cepeškrāsns kartupeļus un iebļaujos, jo panna karsta. Atskrien K un liek likt roku zem ūdens. Kad sāku smieties un teikt, ka nez va tas ūdens ir auksts, šis izņem no lecskapja ledu un liek klāt otrai rokai. Tad es aizrādu, ka viņš nemaz nezina, kura roka sāp, un tad nu šis ledu liek priekšā mutei.
|
|
|