|
Jūnijs 30., 2008
09:51 vaaj, cik grūti atgriezties darbā.
|
14:24 šodien es bēgu no smailijiem.
|
16:03 Acis atradušas no datora.
|
19:42 Man jau likās, ka šodien nebūs pārāk laba diena. Viss sākās ar to, ka zobārste pamanīja blakus jau urbjamam zobam vienu mazu caurumiņu, bet beigās, kad pirmajam jau grasījās likt plombi, kanāls deva par sevi ziņu un nācās to tīrīt. Tai brīdī uz manu kunkstu viņa atkal apvaicājās, vai ar sirdi viss ok, uz es varēju atbildēt, ka pinkšķis par šito visu nāk. Viņa ar dzīvesgudru skatu uz mani paskatījās un teica, ka neviens cits jau mani nežēlos kā vien es pati, tāpēc lai tik droši raudot, ja vajag, vien lai muti turu vaļā.
Zobārsts man vienmēr kaut kā saistījies ar bezpalīdzības un nedaudz pat pazemojuma sajūtu, jo tev nekas cits neatliek kā pakļauties.
|
19:56 Un konditrejā, protams, kā par spīti krēmšnites bija beigušās. Man liekas, ka uz manām bēdām ap plkst. 21, kad daktere ļāva ēst, derētu tieši viena skaista un trekna krēmšnite. A nekā.
Un tagad man to vien gribas kā čīkstēt un īdēt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |