solis pretī izaicinājumam - 27. Jūnijs 2008

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 27., 2008


22:00 - Minhene
Par visu pēc kārtas. Ielidojot izrādījās, ka ķēmi kalnos un nāksies pašiem sevi izklaidēt. Staigājām pa pilsētu un ēdām kebabu, līdz arī ieradās cienītie - saules apcepināti un paguruši. Tad nu devāmies iekarot mājvietu un uzreiz pēc tam skatīties futbolu (!!!) alus dārzā. Jā, tas tiešām bija alus dārzs nevis āra kafejnīca ar pieciem galdiņiem. Tad jau pēc papildlaika un pendelēm devāmies mājup, sadzērušies gardo speci (tā laikam tas saucās). Nākamajā rītā izgulējāmies un devāmies pa veikaliem, jo dāmas jau nākamajā pecpusdienā lidoja atpakaļ. Sapirku kaudzi drēbju māsai un kaut ko arī sev. Lai arī tur ir cilvēkizmēri ne vien bārbijmeiteņu drēbes, tomēr tagad vienmēr zināšu, ka bikses jāpērk vīriešu nodaļā nevis jāniekojas pa dāmu kabīnēm. Tad nu vakarā devāmies svinēt Jāņus pie Minhenes latviešiem, un, kad viņi devās rotaļās, izstaigāām parku, kas beidzās ar tizošanos un ripināšanos pa asfaltu. Metro uzzinajām, ka uz mājvietu tik vēlu vilciens vairs neved un murks piedāvāja līdz rītam palikt pie viņa. Pēc miega, kuru traucēja baismīgs negaiss, izskatījāmies kā klaidoņi un miglainu skatu uz pasauli grauza lēcas. Tā kā bjām palikuši vieni, izklaidējāmies izskrienot cauri zvēru dārzam un saprotot, ka dzīvieniekiem vajag daudz vairāk vietas nekā Rīgas zoodārzā. Nākamā dienā cēlāmies agri un braucām uz kalniem, no kā pat šodien smeldz pleci, uz kuriem iesauļotas somiņas pēcas. Un vakar bija lielais muzejs, kuram izskrējām cauri un tikām teju vai izvadīti kopā ar vēlīnajiem apmeklētājiem un tik un tā bijām redzējuši vien pusi. Tad jau vēl veikali, šodien pēdēji suvenīri un saldumi un esam mājās. Lidmašīnā uzzināju, ka šodien ir piektdiena, bet tante autobusā no lidostas nelika maksāt par divām lielajām somām, lai gan uz lidostu braucot cits tantuks lika mums maksāt likumīgos Ls 0.80 par koferi. Es gan joprojām nesaprotu, kāpēc cilvēka biļete maksā uz pusi lētāk nekā cena par kofera pārvadāšanu. Bet nu īsos vilcienos - bija forši. Ja nemaldos, tostermaizes ar ievārījumu un pārslas ar pienu kopš Berlīnes brauciena bokastīs tā arī nebiju ēdusi.

(11 pogas jau mētājas | došu pogu)

22:45
Un vēl - bija baigi karsts, iznāc no dušas, sāc kustēties un jūti, kā svīsti.

Un tagad, kad pirmā drēbju krava izmazgāta un ciba izlasīta, iešu ka nu dušā un laikam arī gulēt.

(3 pogas jau mētājas | došu pogu)

22:58
Nu nekas citādāk jau tur nav, vienīgi tas, ka uz ekskalatora cilvēki automātiski sastājas viens aiz otra rindiņā, lai citi, kuri steidzas, varētu tikt garām, ka uz ielas tevi drīzāk nobrauks riteņbraucējs nevis mašīna, kas tevi palaidīs pat tur, kur nevajadzētu un pārdevēji jau no paša rīta ar tevi priecīgi uzsāk sarunu, no kuras tu neko nesaproti.

(3 pogas jau mētājas | došu pogu)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba