|
|
|
Maijs 2., 2008
15:01
Vakar aizbraucām no Sabiles līdz Kandavai un vēl mazliet un, protams, arī atpakaļ, jo K gribēja nobildēt vienu koku. Vienu vienīgu koku! Es kaut kā muļķīgi piekritu, jo man jau ar riteni braukt it kā patīk. Ar puņķiem un asarām tas gluži nebeidzās, bet viegli nebija. Tas nav kā nobraukt to pašu gabalu pa taisnu ceļu, tā būtu baigi forši, pats briesmīgākais bija tie kalni. Tie kalni! Ā, un vēl viena lieta - viņam to koku vajadzēja saulrietā. Tas nozīmē, ka izbraucām stundu pirms tā un esot galā bija jau tumšs. Atpakaļ braucām pa melnu tumsu un lamājām tās pretimbraucošās mašīnas, kas nejēdza pārslēgties uz tuvajām gaismām. Šķiet, ka ilgi negribēšu braukt pa līkumainiem un kalnainiem ceļiem naktī. Beigās es biju izvesta tik ļoti, ka sāku jau lamāties un viņš mani pirmo reizi prāta mulsumā nosauca par zaķīti. Par to arī viņš vēl dabūja.
Kad tikko bijām tikuši līdz tam kokam, zvanīja mamma. Es jau zināju, ka viņi mani neatstās nelaimē. Viņi atbrauca paskatīties kā divi idioti stāv pļavas vidū un bildē ne pārāk izskatīgu koku. Izrādās, ka mašīna bija pilna, riteņiem vietas nebija un mūs mājās aizvest nevarēja. Tāds bija vakardienas piedzīvojums. Šodien arī laikam brauksim kaut ko bildēt. Tik tālu gan vairs ne, jo šodien dibens jūtas kā jau pēc pirmā sezonas brauciena.
|
16:30
Kāds Rīgā ir kaut kur rezējis ātri pagatavojamo siera kūku, nu tādu, kur iekšā divi maisiņi - no viena uztaisa pamatni, no otra pildījumu? Nopirku tādu brīnumu Trakajās dienās, bija baigi laba, bet vairs nekur nevaru atrast.
|
20:58
biju aizmirsusi, cik man garšīgas kartupeļu pankūkas izdodas.
|
21:17
Un mellajai kaķenei Pītai (par godu Nikitai) te ir īsts pistūzis - runči rindās stāv.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |