|
|
|
Marts 31., 2008
10:20
Protams, laukos dakteriem grūti (a kam viegli?) - daudz pacientu, veci cilvēki un mazi bērni, mājas vizītēs jābrauc pa dubļainiem ceļiem, viss slikti. Bet tomēr. Ja esmu savu apmeklējumu pieteikusi jau pagājušā nedēļā un man iedalītais laiks ir 8:30, es pieņemu, ka tajā laikā arī droši speršos pa ārsta durvīm iekšā. A nekā. 8:45 viņa ieradās, deviņos jau aiz manis bija piecu cilvēku rinda. Tieši tad čigāntante, man pajautāja, vai tad es neesmu bijusi Anglijā uz zemenēm. Viņai labs piedāvājums esot, firma uzticama un citi zemeņlasītāji bijuši apmierināti. Paspēju vien noraustīt plecus, kad māsiņa mani sauca kainetā.
Kad agrāk pie dakteres pa dienu gāju, rundas likās ok - parasti jau ierodas kāds akūts pacients, kāds nokavē un tā tas viss notiek. Bet tagad es redzu, ka ārste nevar ierasties laikā un kur nu vēl pieņemt laikā. Kā gan rindas nebūs? Un divdesmit minūtes likt cilvēkiem gaidīt. Nu labi, labi, viņeim par apmeklējumu maksā 50 santīmus (un mans apmeklējums bija tieši tik vērts). Bet nu. Kaut kā rokas nolaižas par attieksmi. Protams, pret mani izturējās kā bērnībā - apjautājās kā iet, un viss it kā bija labi. Izņemot to, ka tās analīzes, ko es gribēju, man šodien vairs nevarēja paņemt, bet nevarēja arī uztaisīt norīkojumu, lai uztaisu tās Rīgā, jo līgums ar vienu laoratoriju, kas nav tā, kur es taisos drīzumā doties. Pieņemsim, ka tā ir.
Es gan nezinu, kā atšķiras ārsts, kuram maksāju latus divdesmit un vēl bišk par vizīti un tikpat par analīzēm no šīs dakteres, bet pirmā nemēdz kavēt. Viss liekas kaut kā ačgārni.
Bet tā te ir forši. Pa ceļam uz mājām satiku pāris cilvēkus, mašīnu nav un gaiss smaržo pēc dīķa agrā vasaras rītā.
Tā lūk man iet mācību atvaļinājuma pirmajā dienā.
|
11:19
- lora kabinets?
- jā.
- es, lūdzu, gribētu pierakstīties pie lora.
- pie kura?
- nu pie lora.
- bet pie kura?
- jums ir vairāki? man vienalga.
- bet nu jums ārsts taču teica, pie kura.
- nē, man ārste uzrakstīja nosūtījumu pie lora. vienkārši pie lora.
(seko sūdzību izklāsts un saku, ka man der pirmdiena vai piektdiena)
- ventspils daktere pieņem tikai pirmdienās, bet rīgas dakteris otrdienās.
- labi. tad varētu, lūdzu, pierakstīties pie viņas nākampirmdien?
- nē, nevarētu.
- un kad varētu?
- mums tā ārste strādā tikai pirdienās pa trim stundām, rindas lielas. var 14. aprīlī.
- labi, tad 14. aprīlī.
- labi, 14. aprīlī, 14.15. tas ir aptuvens laiks. un, ja jūs pārdomājat, tad noteikti piezvniet, jo daktere no ventspils brauc pati par savu naudu un tad, ja pieci cilvēki neierodas, ir ļoti nepatīkami.
- labi. paldies.
lūk, šī ir atšķirība. nav brīnums, ka cilvēki izvēlas staigāt pie ārstiem uz savu galvu, nevis ar visādiem nosūtījumiem. bet varbūt es vienkārši esmu trakoti iedomīga un izlepusi. un tante, kas pierakstīja mani (laikam māsiņa) izklausījās kā takšu operatore, kas kladzina, ka šodien ir baigie sastrēgumi un izsaukuma laiks ir aptuvens)
|
11:44
viss, dakteru man kādam laikam ir gana.
|
|
|