|
Februāris 29., 2008
13:25 Dcīte zvanīja un teica, ka man esot vairāk te jāraksta. Bet man nav, ko teikt.
|
19:21 Bļin! Stulbā ilūzija par dzīvi un to, ka par spīti visiem sūdiem, ir labi. Tas ievelk kā hipnotizējoša čigāniete tirgū, kura aicina pazīlēt. Nekas nav tā, kā izskatās, lai kā arī gribētos ticēt pretējam. Un tad, kad vēl viens ķieģelis uzkrīt uz galvas, top skaidrs, ka diagnoze ir stulba ticība rozā (vismaz gaišai) izlūzijai par to, kas notiek.
|
21:51 - telefona saruna - Čau! Es te domāju aizet līdz kultūras namam, tur kaut kāds pasākums notiek. Tu jau negribēsi nākt līdzi? - Nū... laikam ne pārāk. Man mati ne pārāk tīri, noskaņojums nekāds un miegs nāk. Paga! Tu taču nemaz negribi, lai es eju līdzi. - Baigā ķēpa, un tur jau viss ātri beigsies. (sākas smieklu lavīna) - Ķēms tāds! Un tu īstenībā jau esi tur. - Nē, tikai tikko no mājas izgāju.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |