|
|
|
Oktobris 22., 2007
11:29
Es visas problēmas briesmīgi personalizēju un ņemu pie sirds. Īstenībā man viss beigās ir labi, tikai tas posms, kamēr tieku galā un saprotu, ka varu. Un grutākais ir tas posms, kad nav, ar ko parunāties.
|
13:30
Pam-param-pam-pam. Šonedēļ jādodas uz pasākumu, kur nedrīkst iet džinsos, bet visas smalkās klietas (cik nu viņu ir) man palikušas mājās. Ko nu?
|
15:57
Skrēju uz skolu, jo bija paredzēta vieslekcija. Tiklīdz biju gandrīz līdz fakultātei tikusi, piezvanīja un pateica, ka lekcija tomēr nebūšot. Izpļāpājot ceļu atpakaļ līdz centram atkal noskaņojos darbam, bet satiekot kursabiedreni, ar kuru praktiski nerunājām kopš pirmā kursa beigām, aizgājām uz McDonald's. Pierunāja mani. Es gan liedzos, bet atradums no šīs iestādes ēdiena uzveica mani. Un tagad jūtos lieliski. Ir tik labi satikt cilvēkus, ko ikdienā nesatiek, un parunāt. Cilvēku iepazīst ēdot.
Un vispār šis ēdināšanas iestādījums ir it visur - šorīt uz galda man atradās brīvēdiena kupons tieši Makdonaldā.
|
20:33
Kad Tev pēdējo reizi uz krūtīm bija piparu plāksteris?
|
21:51
Plāksteris vieksmīgi likvidēts un šķiet, ka ir līdzējis.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |