|
|
|
Oktobris 8., 2007
07:19
Vakar pašā vakarā ciemos uzradās Kaspars un Līga. Es pat nezinu, kas man tik ļoti patīk tajās reizēs, kad pie mums ir ciemiņi. Paliek tā silti, silti. Bet tad, kad atnāk tie foršie, nevis smalkie ciemiņi un var tā vienkārši sēdēt, dzert tēju un ēst ceptus ābolus ar saldējumu, pļāpāt par itin neko un tomēr. Laikam tāpēc, ka rodas sajūta, ka ir draugi.
|
16:59
Laikam rudens nelabums, nespēju nekam saņemties.
|
17:44
Mēs te būrī neesam čakli, tikai baidāmies no lietus.
|
19:49
Nācu pa Tērbatas ielu un pēkšņi sagribēju, lai ir sniegs. Tad arī ienāca prātā romantiskākais brīdis, ko atceros - Tērbatas iela pilnmēness naktī (labi, varbūt arī nebija pilnmēness) rotāta svaigā, tikko sasnigušā pūdercukurā no Dobble Coffe loga (tās, kas pašā ielas sākumā). Neatceros citus situācijas apstākļus, bet atceros, ka bija siltsajūta. Man ir aizdomas, ka es tajā reizē nespēju nomierināties pēc kādas baisi raudulīgas filmas, pilnā kaklā raudāju un piepuņķoju visas uz galda atrodamās salvetes. Jā, es gribu sniegu.
|
21:48
Lai cik skaists nebūtu, rudens tomēr ir raudamlaiks.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |