|
Jūlijs 20., 2007
07:53 Laikam viss vakardienas arbūzs acīs satecējis. Nē, patiesi, acis šorīt atvērt nevarēju.
|
07:53 Nezinu, kā to nosaukt - vīzijas, dej vu vai vēl nez kas, bet reizēm es jūtu, ka tas jau ir bijis. Un tas nav biedējoši, esmu iemanījusies to uztvert kā signālu tam, ka viss ir labi. Kā atskaites punktu.
|
14:36 Uz kāzām jāiet, bet nav, ko vilkt mugurā. Pirmajās kāzas apzinātā vecumā es taču gribu izskaīties labi.
|
15:10 Tā kā tas notiek tik reti, man patīk, ja manu vardu izrunā deminutīvā.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |