solis pretī izaicinājumam - 12. Maijs 2007

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Maijs 12., 2007


15:27 - jaunaa ornitologa rokasgraamata, nodalja "retaas sugas"
tupns - putns, kas no riita nepieklaajiigi agri pie loga trokshnjo un neljauj tev guleet.

(1 pogas jau mētājas | došu pogu)

15:35
sesks un lielpilseeta.

(došu pogu)

15:36
reizēm es te nerakstu, reizēm to dara kāds cits.

(došu pogu)

19:42
šodien kaut kāda briesmīga miegainība. bet Pedvālē iestādīju bērzu. manējies ir pirmspēdējais alejas labajā pusē.

(došu pogu)

19:46
Zinājāt, ka ūdenspīpi var nopirkt katrs, kam nav slinkums, bet tabakai gan vajag 18? Māsa sev uzdāvinājusi ūdenspīpi. Te līst šampānietis vēl kaut kādi burbuļūdeņi, kamīnā tiek ceptas desas un mana istaba ābolu smaržas dūmos.

(5 pogas jau mētājas | došu pogu)

20:04
Kaķis pie mums nonāca neilgi pēc mana žetonvakara. Bija dikti auksts rīts un pie tēta darba bija pieklīdis kaķis. Nu parasts kaķis it kā. Tā kā ārā kādi mīnus divdesmit, dzīvnieku ielaida ēkā. Tur nu šis parādīja, ka ir gudrs, jo gulēja uz dokumentiem skapī un printeris arī bija iemīļota guļvieta. Kolēģi šo baroja ar kotletēm un apkopēja nesa kaķu barību. Tā kā ilgi šitā nevarēja turpināties, priekšniece teicās, ka nekas cits neatliek kā vest kaķi uz patversmi. Tētis kā kaķu mīlis atveda šo mājās. Mamma bija nikna, jo tobrīd mums bija trīs kaķi. Kaķis tika ignorēts, bet šis arī uzvedās visai rezervēti.
Nākamajā dienā kaķi vedām atpakaļ uz darbu. Kamēr tētis sildīja mašīnu un izkāpa ārā uzpīpēt, kaķis izbēga. Zem verandas atskanēja baigie bļāvieni un domājām, ka nu jau ar šito cauri ir, jo izskatījās pēc pilsētas kaķa un ārā bija vēl aukstāks. Visu dienu no kaķa nebija ne jausmas, bet tad, kad mamma nāca mājās, kaķis viņu sagaidīja ejot pretī pa ielu. Kaķi saucām par Kaķi, jo nebija zināms, vai viņš pie mums paliks. Palika. Un iemācīja citiem kaķiem iet kastītē, prasīties ārā un sēdēt uz loga un skatīties saullēktā.

(došu pogu)

20:24
Līst un pērkons.

(došu pogu)

21:07
Vakar biju gatava ar savām kurpēm nosist to, kas izdomāja, ka sievietēm jāstaigā augstpapēžu kurpēs, un pēc 4 stundu rikšošanas pa centru tuvākajā veikalā nopirkt kedas. Bet laika nesanāca. Bet skaistas kurpes uz saprātīgiem papēžiem es nopirkšu. Ja vien atradīšu, jo līdz šim meklējumi bijuši nesekmīgi.
Vēl vakar pa starpu slepkavnieciskajām domām sapratu, ka tā, kā Rīgas ielas nu pilnas ar riteņiem, kas izskatās kā izvilkti no omīšu šķūna, un skaitās baigi stilīgie, varētu no putekļiem attīrīt savu senseno oranžo saliekamo riteni. Būtu stilīgs bez gala.

(1 pogas jau mētājas | došu pogu)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba