|
|
|
Aprīlis 20., 2007
07:37
jogurts brokastīs man riebjas.
|
11:24
kaut kā liekas, ka kivi labāk garšo sagriezti, nevis slinkumā ar karotīti ķeksēti no miziņas.
|
11:27
bet ēst laikam vispār ir kaitīgi.
|
11:48
Vakar sajūsminājos par mazu meitenīti ar baltām zeķubiksēm trolejbusā! Atceros, ka arī man kādreiz bija baltas. Bija gan ar rakstiņiem, gan reiz pat ar kaut ko līdzīgu mikimausim uz potītes. Laikam tāpēc tam par godu šodien uzvilku pavisam gaišas zeķubikses. Baltas gan nē. Man vispār nekad īsti nav patikušas tās ļoti tumšās. It sevišķi melnās, kurām cauri spīd gaiša kāju āda.
|
11:53
Šorīt atvēru atvilkni, kur vakar iepirktie saldumi glabājās, un nobijos. Pa īstam nobijos.
|
11:57
Jocīgi: rudenī man kurpes spieda, nesen iestaigāju, bet tagad reizēm pat cilājas.
|
11:58
Tā jau ir, kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) putnupr saka: "Galvenais, lai nesamirkst sirds."
|
12:06
Mana iedzīve izkaisīta pa vairākām somām. Vienā vajadzīgās vizītkartes, atlaižu kartes un pase arī tā starpā, citā lēcu trauciņi ar svaigu šķidrumu, citā sejas krēms, kaut kādas zāles un citas svarīgas lietas. Bet tad, kad aizdodos uz tikšanos, izrādās, ka vajadzīgie papīri palikuši otrā somā. tas laikam tāpēc, ka izejot no mājas, es pārbaudu tikai to, vai līdzi ir maks, braukšanas kartiņa, telefons un atslēgas.
Un tā es atradu savu nedēļas sākumā pazudušo skropstu tušu - glīti gulēja somas dibenā.
|
13:01
Tas, ka piezvana un pasaka, ka tevis izdarītais ir super, liek nedaudz pacelties virs zemes un domāt 'es nu gan esmu baigi frošā'.
|
18:31
Centrā daudzās miskastēs glīti salocīti lietussargi, bet cilvēki cenšas paslēpties no lietus un vēja ar tādiem širmīšiem, kam jau ribas salauztas un uz otru pusi izvilktas. Un mans arī saplīsa. Dzeltenais draugs nu ir prom.
|
19:02
A: Tēti, es varu paņemt līdzi šampānieti?
B: Kādu šampānieti?
A: To, kas ledusskapī. Tur ir divi.
C: Tēt, cik viņai gadu? Un vispār.
A: Nu varu?
C: Un kur jūs vispār būsiet?
A: Nu pirtī pie Madaras. Tēt, es varu?
C: Kas vēl tur būs? Kas aizvedīs?
A: Tētis aizvedīs līdz Madarai. Un tad jau vēlāk uz pirti. Nu varu?
C: Tev telefons būs līdzi?
A: Jā.
D: Tu varēsi paņemt otru.
B: Cikos braucam?
A: Drīz.
B: Nu tad es vēl padomāšu.
A: Nu bet var?
D: Nu pasaki taču viņai. Jāzina, vai nav jāiet uz veikalu, kamēr vaļā, ja nu Tu neļauj.
B: Nē, nu šim jautājumam ir arī gaišā puse: labi, ka viņa neprasa viskiju, šņabi vai tekilu no bāriņa.
|
19:18
Zinu. Gribu tiesības, lai lietainā laikā brauktu ar mašīnu. Patīk, kā salonā smaržo logu tīrāmais šķidrums un lietus lāses sitas stiklā. Un lai brauktu naktī, kad apkārt kluss.
Vienīgi kopā ar tiesībām neizsniedz skaistu mašīnu.
|
21:37
Tāpat kā es vienmēr esmu laikā un agrāk, lai nevienam uz mani nebūtu jāgaida, es vienmēr gaidu ciemiņus. Esmu sataisījusies stundu ātrāk (arī tad, ja uzvelku tās pašas treniņbikses, ko aizvakar, un matus sasējusi astē, gluži kā spītējot un cenšoties izskatīties pēc iespējas sliktāk) un ūdeni jau piecas reizes uzvārījusi no jauna. Pieeju pie loga un palūru pa aizkaru šķirbiņu, lai paskatītos, vai tieši tagad kāds nenāk sētā. Es gaidu to sarunu 'bez filtra' - kad nav jādomā, vai tik par šo intonāciju vai izteikumu otrs neapvainosies.
Es tikai gaidu un gaidu.
|
21:40
Varbūt es nemaz neesmu tik draudzīga, kā esmu iedomājusies? Es esmu visai kašķīga un īdzīga. Ar mani ir grūti. Es neesmu tas foršais draugs, kas vienmēr smuks, jauks un smaidīgs stāsta jokus un dodas kaut kur. Bet man šķiet, ka draudzēties man tomēr patīk. Tā klusi.
|
22:47
es vairāk dzēšu kā pasaku
|
22:52
ja vēstule nesūtās, tai arī varbūt nemaz nevajag tikt nosūtītai
|
|
|