|
|
|
Aprīlis 19., 2007
10:32
- Eu, kā es izskatos?
- Kur tad Tu vakarnakt biji?
|
11:07
- Ko tu ēd?
- Gotiņu.
- Pa kuru laiku tu to paspēji? Spļauj ārā! Atkal teiksi, ka esi resna.
|
11:32
Ir lietas, kas pašas pie tevis atnāk.
|
16:27
Pamatskolā bija jātaisa tāds kalendārs, kur katru dienu jāraksta, kāda gaisa temperatūra bijusi, kādi laika apstākļi un kas notiek dabā. Vakar jau par to domāju, bet pamanīju, ka vakardienas kastaņu pumpuri pēc šodienas lietus pārsprāguši.
|
16:32
Nevarēju saprast, kāpēc tik ļoti gribās ēst. Bet tad atcerējos, ka brokastis bija ap deviņiem un vēl apēdu tikai 'caumanisauckavis' doto vafeļkonfekti un dažus gabaliņus šokolādes.
|
20:28
Jāspītē vējam un lietum un jādodas ārā.
|
20:32
Es neesmu īsti prātīga. Sarunāju tikšanos pašā rīta agrumā.
|
21:15
Šajā briesmīgajā vējā un neizteiksmīgajā lietū palika žēl mana saistā lietussarga un tipināju vien nesot savu dzelteno brīnumu rokā. Un nožēloju, ka uzvilku papēžu kurpes, ar kurām likās, ka pa slapjais asfalts slīd kā ledus.
Pēc sarunas ar optikas veikaliņa pārdevēju un nespēšanu izvēlēties lēcu šķidrumu, paliku pie tā paša vecā labā. Pārdevēja tā bailīgi sauca summu, it kā pārprasot, vai pareizi saskaitījusi. No cipara izbolījusi acis, teicu, ka kaut kas nav, kā vajadzētu. Un nebija arī - pie lēcām bija dubulti pieskaitīts šķidrums. Tad vēl izpļāpājāmies par saules brillēm un sistēmu, kā tiek piedāvāti šķidrumi, beidzot devos prom. Un vēl tagad mani neatstāj sajūta, ka mēs bijām jautikušās. Un ne optikas veikalā.
Un vēl. Tā kā Rimi nebija manas Kalev šokolādes, iegādājos marcipānu, citu šokolādi un gumijas končas ar domu - tas krājumiem un ciemiņiem.
|
22:52
Man patīk tā balss, kas uz aicinājumu 'ejam mazgāt zobus' atbild ar stieptu 'man ir košļenes'.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |