|
|
|
Aprīlis 17., 2007
09:29
Ir reizes, kad man ir bail paņemt telefona klausuli un runāt. Bet nav jau iemesla baidīties. Pa telefonu neviens nevar iekost.
|
11:25
Nu labi. Ja jau, tad jau.
|
11:39
Pazudusi skrpostu tuša! Vislabākā, kas man bijusi. Un ir aizdomas, ka esmu to atstājusi kaut kur.
|
12:08
Šīs smaržas mani nomierina. Šķiet, ka kāds tur trīcošo roku. Un kāju ar, lai netirinās pārāk skaļi.
|
17:50
Interesanti, ka svešs cilvēks saka, ka prieks mani atkal satikt, bet es labi zinu, ka tāda tikšanās pirms nekad nav bijusi. Pirmā sajūta tiešām ir tā, ka cenšos par visām varītēm atminēties, vai tiešām neesam tikušies. Bet nē.
|
19:15
Forši - no rīta saule spīd vienā logā un modina, bet vakarā pa otru var redzēt saulrietu.
|
19:59
Man vienmēr interesē, kas centies un navmani sazvanījis. Bet atzvanu es tikai tad, kad pavisam skaidri zinu, ka nepazīstamais numurs pieder kādam, ko zinu.
|
20:30
Būtu grāmatās funkcija ctrl+f.
|
21:08
Reizēm labāk ir būt muļķim viena cilvēka priekšā, nevis pasteigties ar savu gudrību un muļķoties daudzu acīs.
|
21:29
Uznāk tāds milzīgs žēlums pret sevi.
|
22:55
Gribu saulainu pieneņu pļavu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |