solis pretī izaicinājumam - 16. Aprīlis 2007

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 16., 2007


07:06
Bāc, es izteikt nevaru, cik pretīgi ir pamosties stundu agrāk no sāpēm! Ne tik briesmīga ir tā stunda, bet gan tas, ka no sāpēm nezini, kur likties. Šķiet, ka sāp tikpat ļoti, cik kaķim, kurš nevar pačurāt. Un es uz tās dumjās muguras esmu uzsmērējusi ko līdzīgu rinogēlam, ne kādu no fastumgelu vai ko tādu. Bet neliekas, ka īstais zieķējamais ir ko līdzējis. Vien sajūta kā salauztai gaļasmašīnai.

Tu mēģini gulēt, izsvaidi spilvenus pa visu istabu un mēģini saprast, kāda velna pēc tik ļoti sāp. Bet izskaidrojuma nav.

Un ne domas vairs par to, ka gulta smaržotu. Bet smaržo, es zinu.

(1 pogas jau mētājas | došu pogu)

07:40
Joprojām sāp.

(došu pogu)

14:36
Aij. Ziniet, šodien visa žēl. Onkuļus, tantes un sevi mazliet.

(došu pogu)

18:51
Gribās paņemt laiku plaukstā un spēlēties kā jūrmalā - jūtmalā ar caur pirkstiem plūstošām slapjām smiltīm.

(došu pogu)

20:23
Šodien redzēju lapseni lidināmies.

(došu pogu)

20:57
Ar šo tekstu mēģināju pareizi likt uzsvarus tekstam. Iekavās lasāmi pasniedzēja komentāri.

Viņš cienīja viegli pieejamus priekus (kurš gan ne), taču neatzina rupjas baudas (nu nav viņš kretīns). Izsmalcinātas diemžēl maksā dārgi, tas ir gandrīz nemainīgs likums (protams). Bet uz kāzu nakti šis likums neattiecas, tā ir vienīgā iespēja, kad vīrietis var pilnīgi apmierināt divas savas tieksmes - kūtrumu un iekāri. Jauna vīrieša istabā ieved meiteni ar ziedu vainagu galvā (nevainīga viņa ir!), viņa vēl nepazīst mīlas (nu re, nav viņa nekāda palaistuve!); piecpadsmit gadus māte centusies iedvest viņā viscēlākās jūtas un izkopt prāta spējas (ne vien daiļa, nu labi daiļa ne tik ļoti, bet gudra); citos apstākļos jauneklis varbūt ziedotu veselu gadu, iekarojot vienu vienīgu šīs daiļās būtnes skatienu (tiek vien, tik vien), bet tagad, lai iegūtu šo dārgumu (gudro un daiļo), tikai jāatpleš rokas; māte atkāpjas (ko gan citu), pats dievs svētī viņu saites. Kurš vīrietis gan nevēlētos to atkārtot ik vakaru, ja vien, pamostoties nākamajā rītā, neatskārstu, ka ir precējies (tas bija sen).

(3 pogas jau mētājas | došu pogu)

21:13
Ir tik labi sēdēt parkā uz soliņa un klausīties. Nekad nebūtu domājusi, ka man tas padodas. Klausīties reizēm ir vairāk kā ieteikt.

(došu pogu)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba