|
|
|
Aprīlis 4., 2007
14:16
Nakšņojot ne savās mājās var nokavēt visu iespējamo.
|
14:18
Trolejkbusā sēdēja divas tantes: rūķis un pūķis. Tā viena visu laiku smaidīja, ne tikai ar muti, ar acīm arī. Bet otra visu laiku šņākuļoja.
|
14:47
kas jādara - jādara.
|
14:56
To, vai mani aicināt ciemos, apsveriet rūpīgi, jo: es demolēju, regulēju, atņemu segu, pieprasu zobu birsti, izbrāķēju saldējumu, bet apmaiņā pret brokastīm mazgāju traukus un slauku putekļus.
|
15:47
Nemāku sevi slavēt. Bet reizēm to vienkārši vajag darīt.
|
17:36
Jāmācās mēli sasiet mezglā.
|
17:43
Tajā pašā trolejbusā, kur bija pūķis un rūķis, bija arī divas meitenes. Izskatījās, ka viņām bija ne vairāk kā 14. Vienai no sejas lobījās āda, par ko viņa lielījās otrai meitenei. Tā otrā nevainīgi prasīja, vai no solārija. Visai lepni pirmā ņēmās stāstīt, ka tas no sūkšanās un laizīšanas, kas ilgusi visu nakti, bet licies kā 5 minūtes. Beigās nevarēja saprast, vai aktīvais puika-mēle bija Viesturs vai Žurka, jo viņas izkāpa.
Es jau, protams, neņemos spriest, kā no bučošanās uz pieres var lobīties āda, bet nu pieņemsim, ka es neko nesaprotu un dzīvē neko labu arī neesmu redzējusi.
|
19:06
Tad, kad gribās pūst ziepju burbuļus, to nekad nav klāt. Ūdens iztecējis, ziepes izžuvušas un tas apaļais, ar ko pūš burbuļus, saplēsts.
|
21:08
izskatos pēc rukša: rozā jaka, mati copastē. vēl tikai jāsaka 'oink, oink'.
|
21:11
Man piedāvā iedzert. Tas būšot garants tam, ka pēkšņi neaizskriešu uz kino un nepalikšu pa nakti pie Solvitas*.
* 'palikt pa nakti pie Solvitas' šajās mājās nozīmē nakšņot pie puiša.
|
21:57
Šodien atkal gribās teikt 'sūds vien no tā visa ir'.
|
23:03
vaaaj, cik salds vīns.
|
23:14
Meitenes ģimene kļūst nepacietīga un ir gatava tikties ar Solvitu. Bet Solvita sabijusies, tāpēc izvēlēts šašliku cepšana spasākums, kur gaisotne nepiespiestāka. Gribētos zināt, kā viss norisināsies.
|
23:36
Aij. Cik jauki - pēcvīna sarunas par dzīves mērķiem, abortiem, ģimenes dzīvi, mīlestību, uzkāpšanu uz apsūnojušā grābekļa rudens lapu kaudzē, iespējām un pieredzes akmeņiem atmiņu dārziņā. Laikam jau vīnam te nebija nekāda svara. Ir reizēm mums tādas sarunas arī bez vīna. Un Sandra tikai nosaka: 'Grūti, sāpīgi, bet tik interesanti ir dzīvot.'
|
|
|