|
Aprīlis 2., 2007
10:25 Jocīgi. Ir pirmdiena, bet ir tik labi.
|
11:19 Izrādās, ka skolēniem brīvlaiks.
|
14:27 Kurš teica, ka būs ziema? Jāvelk ārā no skapja svārki un jādodas piknikā.
|
14:29 Visu laiku gribu ko stāstīt, bet tikpat bieži aizmirstu.
|
14:32 laikam cilvēks manī ir atgriezies no brīvdienām.
|
14:49 rīt es iešu nodot asinis.
|
15:57 šķiet drīz pasniedzējai apniks atbildēt uz maniem jautājumiem.
|
18:30 Es par visu māku justies vainīga. Tik tikko atbraucu mājās no fakultātes. Viss kurss kolektīvi aizgāja prom, jo pasniedzējs kavēja 20 minūtes. Es varu iedomāties, kā viņš jutās, kad atnāca un neviena vairs nebija. Bet es arī zinu, kā jūtos es, kad viņš nekad neierodas laikā. Un es tiešām jūtos vainīga. Kā mazs bērns, kas nočiepis dekoru no lielās dzimšanas dienas tortes.
|
19:46 man sagādā prieku pēc ēšanas novākt lietiskos pierādījumus.
|
21:02 Dzīvoklis pēc pūpoliem smaržo.
|
21:39 Sajūtos, kā muļķa nīkule.
|
22:37 'labs kadru mednieks'
(c) Andis
|
23:27 Šodien cilvēki ir runīgāki kā citas dienas. Un uzdod vairāk jautājumu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |